Rietumeiropā tas interese izraisīja buržuāzijai, bet Francijā – dižciltīgo vidū. Austrumeiropā to pieņēma sīkie muižnieki un augstmaņi. Anglijas karalistē kalvinisms sāka ieviesties pēc Henrija VIII nāves 1547.gadā.Francijā kalvinistus sauca par hugenotiem. Reliģisko karu laikā hugenoti veidoja Burbonu partijas, 1685.gad;a bija būtiska Francijas reliģiskās dzīves sastāvdaļa. Kalvinisms Žečpolitā, Bohēmijā un Ungārijā kalvinismam pievērsās sīkmuižniecība. Ungārijas pilsēta Debrecena tiek uzskatīta par kalvinistu Romu. Luterānisms vērsās pie neatkarīgi domājošiem valdniekiem Vairākās valstīs to pieņēma uzreiz – Virtemberga, Hese, Anhalte, Saksijas kūrfirste, Neimarka un Pomerānija un Ziemeļvācijas pilsētas no Brēmenes līdz Rīgai. Ekonomiskajā jomā protestantisms sekmēja uzņēmējdarbību, kultūru, līdz ar to kapitāla attīstību. Katolisko pasauli sašķeļot uz divām pusēm: protestantisms piespieda Romas baznīcu veikt reformas, otrkārt sadalījums divās daļās – pareizticībā un katolicismā. Sākot ar 16.gadsimta 30. Gadiem bija trīs daļas: pareizticība, katolicisms un protestantisms.…
