Rakstā autors vairākkārt piemin to, ka mūsdienās mediju pētniecībā arvien vairāk teorijas tiek importētas kā eksportētas. Tā, piemēram, samērā ļoti daudz mūsdienās mediju pētniecībā tiek izmantotas dažādas psiholoģijas un socioloģijas teorijas, tās tiek adaptētas. Precīzāk – piemēram, vajadzību apmierināšanas teorija. Tā cēlusies psiholoģijas zinātnē, bet plaši tiek izmantota arī masu komunikācijas pētniecībā. Tas vēlreiz apliecina to, ka teorijām nav krasi izteiktu robežu, likumu, kurus nedrīkstētu pārkāpt.
Tā kā no iepriekšminētā izriet, ka teorijas ir ļoti plašs jēdziens, tad, lai vieglāk tās izprastu, ir jāsāk runāt jau konkrēti par kādu specifisku pētniecības lauku. Tikai tā īsti sākot teorijas pielietot praksē, var vislabāk izprast to būtību.
Izmantojot Denisa McQuaila teoriju formulējumu, raksta autors tikai vēlreiz rod apstiprinājumu tam, ka teorijas ir kaut kas vairāk, kā formāli noteikumi. Mediju teorijas noder ne tikai pētniecībā, bet kopumā palīdz mums izprast daudzus ikdienas dzīves notikumus. Teorijas palīdz izprast sociālo realitāti.…
