Vārds migrācija šobrīd būtu jāraksta ar lielo burtu un jāpasvītro ar divām svītrām – tieši tas ir viens no mūsu šībrīža klupšanas akmeņiem. Par migrāciju dēvē cilvēku izceļošanu no savas dzimtās valsts kādu konkrētu mērķu vadītam – tā var būt arī valsts iekšējā migrācija, kā arī starpkontinentāla. Šobrīd, ņemot vērā mūsu valsts īpatnējo (lai neteiktu sarežģīto) ekonomisko stāvokli, aizvien vairāk jauniešu izvēlas turpināt studijas vai vispār nestudēt un pelnīt naudu ārzemēs. Turpinot raudzīties tieši no jauniešu aspekta – tieši viņi ir tie, kurus visbiežāk atstāj šeit pat Latvijā radu, draugu uzraudzībā vai pavisam vienus.Šobrīd daudzi tieši migrāciju uzskata par vienīgo izeju no šībrīža situācijas, kad bezdarbnieku pabalsts jau sen kā beidzies un arī palīgdarbus atrast kļūst grūtāk, bet maizi taču gribās, nemaz nerunājot par sviestu uz tās.
Tieši jaunieši parasti ir bijuši tie, kuri stiprina Latvijas tēlu, veido to, un pēc studiju gadu beigšanās ārzemēs, sola atgriezties dzimtenē, lai pielietotu iegūtās zināšanas savas tautas labā, taču šobrīd liela daļa jau ne tik vien vairs neatgriežas, bet pat vairs jau pat nesola to darīt. …
