Cilvēku savstarpējā uztvere ir saistīta ar subjektīvo uztveri jeb ar subjektīvismu, to nosaka tas, ka uztverot otru mēs reducējam to caur savu personību. Katra uztveres pamatā it viņa personīgā uztvere - vienots lauks, kurā cilvēks tver savu esamību kā klātbūtni pasaulē. Cilvēks uztverot otru cilvēku pauž pats sevi. Cilvēku savstarpējās uztveres pamatā ir sociālā psiholoģija.
Lai varētu apskatīt kā cilvēki uztver viens otru ir nepieciešams izprast vispārīgo uztveres definējumu, protams, ir daudz viedokļu, kas tieši ir uztvere, ko tā maina cilvēka dzīvē, bet pamats tiem ir viens un tas pats. Daži uztveres definējumi:
Uztvere jeb noģide, ko dēvē arī par percepciju, ir vienādu vai dažādu sajūtu apvienojums, un tātad pilnīgāks iespaids par priekšmetiem.
Uztvere rada priekšmeta tēlu kopumā, atsedzot visu daļu kopsakarus.
Uztvere nav tikai mehānisms, ar kura palīdzību cilvēks uzkrāj zināšanas, bet būtisks saskarsmes iedibināšanas veids, tai seko izpausme.
Uztvere ir aktīvs, nevis pasīvs process, tās laikā uztvērējs izlasa, sakārto un interpretē savus uztvērumus, uztverto informāciju.
Dunhams, amerikāņu komunikācijas pētnieks, uztveri definē kā procesu, kurā cilvēks piekļūst vides informācijai, sakārto to un piešķir tai nozīmi.
Vislabākais definējums, kas atklāj, ka cilvēku savstarpējā uztvere ir atkarīga no individuālās uztveres: uztvere ir process, kurā cilvēks apjēdz un saprot lietas, notikumus un citus cilvēkus. No iepriekšminētā seko, ka savstarpējās uztveres procesā cilvēki saprot, izzina un iepazīst viens otru.…
