Un tā arī Stenlijs nonāca Zaļā Ezera nometnē ,pēc nosaukuma nemaz nevar pateikt ,ka tur nebūt nebūs ezera vai nebūs pļavas zaļās zālītes. Bet nosaukums maldināja bērnu vecākus ,jo izrādās Stenlijs nonāca tuksnesī ,visapkārt viss bija nožuvis ,ūdeni veda tikai vienreiz dienā ,karsts naktīs un dienās ,jo vairāk ,kad viņiem lika strādāt ,katru dienu katram zēnam bija jāizrok bedre – pusotru metru dziļa un pusotru metru plata ,darbs bija jāsāk līdz ar saules parādīšanu un darbs tika pabeigts līdz bedre tika izrakta. Uzraudze apgalvoja ,ka viņiem tas jādara vienīgi tāpēc ,lai veidotu raksturu ,Stenlijs tam ticēja līdz sāka atrast pamazām pa kādam zelta gabaliņam ,Uzraudzei neteikdams viņš turpināja meklēt patiesību un viņš arī to atrada ar vienu labu draugu ar ko bija sadraudzējies ,kas bija viens no tādiem pašiem ,kas nonākuši te ,lai labotos .Viņu sauca Nulle .Viņi pirms saule bija uzlēkusi uzraka dārgumu kasti uz kuras izrādās bija rakstīts STENLIJAM SJILNETAM ,Uzraudze pieķerdama ar šauteni draudēja ,lai atdodot ,kad tā esot viņas dārgumu lāde ,saule jau bija gandrīz uzlēkusi un ,brīnumainā kārtā atbrauca Stenlija advokāts un asistents ,kas apgalvoja ,ka Stenlijs ne pie kā nav vainīgs.…
