Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.12.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Eseja 'Nācijvalstis un jaunās politiskās sistēmas', 1.
  • Eseja 'Nācijvalstis un jaunās politiskās sistēmas', 2.
  • Eseja 'Nācijvalstis un jaunās politiskās sistēmas', 3.
  • Eseja 'Nācijvalstis un jaunās politiskās sistēmas', 4.
  • Eseja 'Nācijvalstis un jaunās politiskās sistēmas', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā, dalībvalstis daļu no savas lēmējvaras uzticēja Eiropas Savienībai, kas piemēram, lemj par lauksaimniecības nozari, tirdzniecību. Lai arī ES dalībvalstīm bija jāatsakās no daudz kā, valstu vadītāji „ticēja, ka tas viss ir viņu nacionālajās interesēs un ka esot Eiropas Savienībā tiks iegūts daudz lielāks labums nekā paliekot ārpus tās”.1
Dalībvalstu valdības ir spējīgas kontrolēt Eiropas Savienības darbību caur ES Komisiju un Ministru Padomi. Komisijā visas dalībvalstis tiek pārstāvētas un tomēr tas nebūt nenozīmē to, ka komisāri darbojas kā savas valsts valdības pārstāvis. Viņu uzdevums ir darboties Eiropas kopējā politikā, kur labums tiktu gūts Eiropas Savienībai visai, nevis tikai kādai atsevišķai valstij.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants