-
Ģipšakmens un tā izmantošana
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Ģipšakmens un tā izstrādājumu īpašības | 4 |
2. | Ģipšakmens veidi | 7 |
3. | Ģipšakmens atradnes Latvijā | 9 |
3.1. | Vēsture | 9 |
3.2. | Ģipšakmens krājumi | 10 |
4. | Ģipšakmens izmantošana | 11 |
Secinājumi | 16 | |
Izmantotā literatūra | 17 | |
Pielikumi | 18 |
Secinājumi
• Ģipšakmens ir mīksts noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir minerāls ģipsis – kalcija sulfāta dihidrāts (CaSO4 . 2H2O).
• Šo iežu rašanās notiek lagūnās un sāls ezeros, ūdenim iztvaikojot.
• Ģipša krāsa ir balta. Piemaisījumi ģipsim piedod dažādas krāsas – pelēku, dzeltenu, oranžu, brūnu, melnu.
• Izšķir šādus ģipšakmens veidus: šķiedraino ģipsi, špata ģipsi, kārtaino ģipsi, merģeli saturošu ģipsi un brekcijas.
• Ģipšakmens ir viens no vērtīgākajiem Latvijas derīgiem izrakteņiem.
• Lieli ģipšakmens krājumi tuvu zemes virsmai sastopami Latvijas centrālajā daļā, kas ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas gar Allažiem, Salaspili, Sauriešiem, Nāves salu, Baldoni, Skaistkalni un Bārbeli līdz Lietuvas robežai.
• Izpētītas trīs ģipšakmens atradnes – Skaistkalne, Salaspils un Saurieši. 1993. gadā atklāta jauna – Zvejnieku atradne.
• Atkarībā no ģipšakmens kvalitātes to izmanto neapdedzinātā un apdedzinātā veidā.
• Neapdedzināto ģipšakmeni izmanto: būvakmeņu, apdares plākšņu ražošanā, saistvielu rūpniecībā, kā piedevu cementa klinkeram, kā pildvielu papīra rūpniecībā u.c.
• Apdedzinātā veidā ģipšakmeni izlieto ģipša saistvielu, ģipša izstrādājumu, ģipšbetona iegūšanai, pildvielām u.tml.
…
Ģipšakmens ir mīksts (cietums 2 pēc Moosa skalas) noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir minerāls ģipsis – kalcija sulfāta dihidrāts (CaSO4 . 2H2O). Tīrā veidā tas satur 32,56% CaO, 46, 51% SO3 un 20,93% H2O. Ģipšakmeņos kā dabiski piemaisījumi gandrīz vienmēr sastopami māli un dolomīti lielākā vai mazākā daudzumā un dažādā sadalījumā. Primāra šo iežu rašanās notiek lagūnās un sāls ezeros, ūdenim iztvaikojot. Atkarībā no sastāva un iztvaikojošo ūdeņu temperatūras izgulsnējas ģipsis vai anhidrīts – CaSO4. Sekundāri ģipša uzkrājumi rodas, nhidrītam pārveidojoties – pievienojot ūdeni. Uzskata, ka lielākā daļa lielo ģipša atradņu ir radušās šādā ceļā. Ģipsis ir tipisks eksogēns ķīmiskā noguluma veidojums.