Šo darba tēmu izvēlēties mani mudināja pēdējā laikā aizvien biežāk pasaulē vērojamās šokējošās mākslas pazīmes, kas, dēvētas par mākslu, tiek piedāvātas plašai publikai. Protams, var apgalvot, ka postmodernisma kultūra, kas mūsdienās valda ne vien mākslā, bet visā sabiedrībā, ir radījusi situāciju, kad cilvēka apziņa pati pieprasa aizvien jaunus un jaunus pārdzīvojumus, lai aizbēgtu no pelēkās un stresa pilnās ikdienas.
Biznesa terminoloģijā pieņemts teikt, ka tur, kur ir pieprasījums- rodas arī piedāvājums, tādēļ nav jābrīnās par pēdējā laikā aizvien pieaugošās „šokējošās mākslas” lomu sabiedrībā. Turklāt ne jau tikai mūsdienu paaudze pieprasa „asinis” (lasi skandālus, un citas negācijas)- ikvienā paaudzē ir bijušas vēlmes baudīt netradicionālo (nereti pat perverso). Kā karogs tam visam pāri ir jāuztver Romas laikā radusies devīze par proletariātam nepieciešamajām lietām- maizi un izpriecām.
Ko es saprotu ar „šokējošo mākslu”? Tā ir tāda veida mākslas pasniegšana skatītājam, kas ar savu būtību pauž izsmieklu, ironiju, nicinājumu, nereti pat perversiju, un ir aizskaroša ļoti daudziem sabiedrības slāņiem.…
