Mīlgrāvja saimniecības vēsture

Mīlgrāvis savu nosaukumu ieguvis jau bīskapa Alberta laikā, kad saskaņā ar Romas pāvesta bullu bīskaps Alberts 1205. gadā desmit kilometrus uz ziemeļiem no toreizējās Daugavas grīvas, labajā krastā lika uzcelt cisterciešu Svētā Nikolaja klosteri un jau pēc trim gadiem to sāka apdzīvot mūki. 1266. gadā viņi izraka nelielu grāvi no Ķīšezera uz Daugavu un uzcēla šeit dzirnavas. Starpteku nosauca par Mulen Graben, t.i., Dzirnavu Grāvi. Tagad Mīlgrāvis ir dziļa un kuģošanai pietiekami plata ūdens strēle, kas savieno Daugavu ar Ķīšezeru un pa kanāliem tālāk arī ar Juglas ezeru, Baltezeru, Mazo Baltezeru un pat Gauju.1305. gadā klostera vietā tika uzbūvēta Ordeņa pils, ko 1481. gadā nopostīja Rīgas pilsoņi.
Vecmīlgrāvja centrā atrodas Baltā baznīca, kas pašreizējā izskatā celta no 1876. - 1879. gadam, iesvētīta 1788. gadā un ir vienīgā baznīca, kuras tornī atrodas bāka.Blakus tai 1876. gadā, pateicoties Krišjāņa Valdemāra pūlēm, tika atklāta Mangaļu jūrskola. Ar Vecmīlgrāvi saistās arī ievērojamā uzņēmēja un mecenāta Augusta Dombrovska vārds.
1888. gadā te sāka darboties Dombrovska dibinātās kokzāģētavas un radās plašs strādnieku ģimeņu mājiņu rajons. Dombrovskis, rūpēdamies par izglītību, 1900. gadā te uzcēla “Zaļo skolu”, kam vēlāk pievieno bērnudārzu. 1902. gadā tika atklāta sadraudzības pirmā “Ziemeļblāzma” biedrība. Tai sekoja Mīlgrāvja bezalkohola biedrības nams (1904.) 1906. gadā to nodedzināja soda ekspedīcija, bet 1913. gadā tā tika atjaunota pēc paša A. Dombrovska metiem un vēl tagad ir visa Mīlgrāvja kultūras centrs.
Jaunmīlgrāvis kļuva par biezi apdzīvotu vietu 19. gs. 70. gados. Te radās priekšosta, jo Daugava šeit bija dziļāka un ilgāk brīva no ledus. 1872. gadā Mīlgrāvi un Rīgu savienoja dzelzceļš, 1879. gadā jau bija uzceltas 18 noliktavas, kur varēja novietot 1,5 miljonus pudu labības. Sakarā ar bagarēšanas tehnikas un ledlaužu attīstību 1890. gadā izdevās padziļināt Daugavas kuģu ceļu līdz pat Iekšrīgai, tādēļ Jaunmīlgrāvis zaudēja priekšostas nozīmi Šeit tika celtas rūpnīcas, no kurām lielākās bija Heflingera superfosfāta fabrika (1892) un Jesena porcelāna fabrika(1875). Abas rūpnīcas 1915. gadā evakuēja uz Krieviju, nevienai netika atdotas iekārtas. Padomju laikos caur šo rajonu ienāca padomju kultūra. Šeit tika būvēti komunistiskās celtniecības paraugi – daudzdzīvokļu kopmītņtipa nami. Jaunmīlgrāvī celtie nami parasti atradās tuvu dzelzsceļam, to apkārtni greznoja papeļu un bērzu audzes. Tagad Jaunmīlgrāvī atrodas ražošanas apvienība Cido, kas ražo dažādus dzērienus . …