Seksuālie un dzimuma identitātes traucējumi. Psihisko izziņas procesu darbības norma un pataloģija

Nobeigums
Ir svarīgi saprast, kas ir sievišķība un vīrišķība, kaut arī katram ir savs priekšstats par šī jēdziena nozīmi, kaut vai nojausmas līmenī. Tāpat kā cilvēks apzinās sevi kā personību, kas ir spējīga domāt, izlemt, mīlēt, pieņemt lēmumus par savu dzīvi ( sākumā savu ), profesijas izvēle, hobiji, draugi, tāpat ir svarīgi apzināties sevi, kā seksuālu būtni, kas ietver sevī ne tikai anatomiskas atšķirības, bet arī apzināties savu seksuālo identitāti. Seksuālo identitāti, kas neietver sevī sociāli paaugstinošus vai pazeminošus faktorus, bet pašu būtību. Sevis apzināšanās, savu dzimuma atšķirību apzināšanās, uzsvars uz savu seksuālās identitātes iekšējo izpausmju saprašanu un attīstīšanu dabiskā veidā. Savas, kā genderāli atšķirīgas būtnes, vietas un nozīmes izprašanu, gan pasaules iekšējā modelī, gan sabiedrībā.
Informācijas pārbagātība un šķietamais klātbūtnes sajūtas efekts paver iespējas realizēt sevi, kā vien cilvēks vēlas, vienlaikus izmainot identitātes izjūtu. Sociālo sfēru robežu izplūšana, kā arī dzimumlomu sajaukums rada jucekli identitātes meklējumos. Fiziskā un psihiskā nestabilitāte bērnībā, sabiedrības spiediens un vēlmes, attīstības problēmas nostāda bērnu grūtā stāvoklī. Bieži ļoti grūti savienot personīgos pārdzīvojumus, vēlmes, apkārtējo viedokli un sabiedriskās normas.
Pieaugušie (vecāki, audzinātāji, masu informācijas līdzekļi, apkārtējā vide) nodod programmu –
savas kultūras vērtību sistēmu, kas sastāv no aizliegumiem, prasībām, tradīcijām un sociālajām normām. Identitātes meklējumos galvenie jautājumi ir - Kāds es esmu? Kāds es vēlētos būt? Kā citi vērtē mani? Vai mani pieņem tādu, kā esmu? Uz šiem jautājumiem nevar atbildēt, neņemot vērā personīgās ģimenes modeli, apkārtējo vidi. Sākas šo paraugu izvērtēšana, kas nereti rada konfliktus un krīzes.
Psiholoģijā tiek pieņemts, ka pieaugušo socializēšanās process nav bērnu socializācijas turpinājums, bet gan atbrīvošanās no bērnībā iegūtajām traumām un mītiem. Vēl jo traumējošāk tiek uztverts fakts, kad sasniedzot zināmu briedumu, cilvēks saprot, ka viņa audzināšanas procesā iegūtie priekšstati par sevi kā indivīdu, savu dzimumu un tā funkcijām nesaskan ar realitātes diktētajām prasībām, jo dzimumu stereotipi saglabājas apziņas slāņos pat tad, kad vēlāk tiek sniegta pavisam cita informācija. Patiesība to var dēvēt arī par sava veida kodēšanu.
Šie faktori ietekmē socializācijas procesu, ko pieņemts dēvēt par zināšanu, uzvedības modeļu, sociālo normu un vērtību, kā arī jūtu apgūšanas procesu, lai veiksmīgi funkcionētu pastāvošajā sabiedrībā.
…