-
Krucifiksi Latgalē
TĒZES
1. Krustam ir vairākas simboliskās nozīmes. Tas apzīmē gara un matērijas, dzīvības un nāves, laimes un nelaimes savienojumu. Krusts ar vienādiem stariem ir pozitīvā un negatīvā, vīrišķā un sievišķā, vertikālā un horizontālā savienojums. Parasti tiek uzsvērta krusta pozitīvā puse – laime, veiksme, dzīve. Latgaliešu izpratnē krusts ir bijis apstāšanās vieta, kurā jāpaceļ galva, jānoņem cepure un jāpārmet krusta zīme.
2. Viens no būtiskākajiem katoļticīgās Latgales simboliem ir ciema krusts, to rašanās ir saistīta ar jezuītu un citu kristīgo kongregāciju darbību. Tika izmantota Viduseiropas pieredze, kur krucifiksi atrodas brīvā dabā. Lai arī krucifiksu parādīšanās sākumu nav iespējams precīzi noteikt, var apgalvot, ka tie Latgales lauku ainavā parādījās 18. gs. beigās un to izplatīšanās visstraujāk norisa 19.gs.
3. Latgalē tradicionāli var izdalīt 5 krucifiksu būvformu tipus: vienkāršs koka monumentālas konstrukcijas krusts, silueta trīsstūra plaknes jumtiņa krusts, lietussarga formas krusts, krucifiksa kapela, krucifikss – altāris. Krucifiksu ārējam izskatam visplašāk ir pievērsies Antons Rancāns, kurš krucifiksus nosauc par tautas mākslu, sevišķi lielu uzsvaru liekot uz to, ka tie gatavoti no koka. Viņš domā, lielākajos ciemos ir bijuši savi krucifiksu griezēji. Jaunākajos laikos kokā grieztos tēlus nomainīja rūpnieciski ražotas metāla figūras.
4. Krucifiksus uzstādīja dažādās vietās – ceļa malās, sādžu centros, pie privātmājām, baznīcu dārzos, vecu baznīcu vietās utt. Tāpat arī to uzstādīšanas cēloņi bija ļoti daudzi un dažādi – baznīca pārāk tālu no iedzīvotājiem, tuva radinieka piemiņai, par godu pārnākšanai no Pirmā pasaules kara u.c. Ar krusta uzstādīšanu cilvēki bieži pateicās Dievam par kādu labu notikumu viņa, vai sabiedrības dzīvē.
5. Kad krucifikss ir gatavs un uzstādīts viens no nozīmīgākajiem notikumiem ir krusta iesvētīšana, kad tiek ataicināts mācītājs un pie krusta notiek dievkalpojums. Bez šīs ceremonijas veikšanas tiek uzskatīts, ka krusts nenes tam paredzēto svētību. Viena no nozīmīgākajām tradīcijām, kas saistīta ar krucifiksiem un populāra ir tieši Latgalē ir maija dziedājumi. Tās ir lūgšanas un dziedājumi, kas veltīti Dievam un Vissvētākajai Jaunavai Marijai
…
1. Krustam ir vairākas simboliskās nozīmes. Tas apzīmē gara un matērijas, dzīvības un nāves, laimes un nelaimes savienojumu. Krusts ar vienādiem stariem ir pozitīvā un negatīvā, vīrišķā un sievišķā, vertikālā un horizontālā savienojums. Parasti tiek uzsvērta krusta pozitīvā puse – laime, veiksme, dzīve. Latgaliešu izpratnē krusts ir bijis apstāšanās vieta, kurā jāpaceļ galva, jānoņem cepure un jāpārmet krusta zīme. 2. Viens no būtiskākajiem katoļticīgās Latgales simboliem ir ciema krusts, to rašanās ir saistīta ar jezuītu un citu kristīgo kongregāciju darbību. Tika izmantota Viduseiropas pieredze, kur krucifiksi atrodas brīvā dabā. Lai arī krucifiksu parādīšanās sākumu nav iespējams precīzi noteikt, var apgalvot, ka tie Latgales lauku ainavā parādījās 18. gs. beigās un to izplatīšanās visstraujāk norisa 19.gs. 3. Latgalē tradicionāli var izdalīt 5 krucifiksu būvformu tipus: vienkāršs koka monumentālas konstrukcijas krusts, silueta trīsstūra plaknes jumtiņa krusts, lietussarga formas krusts, krucifiksa kapela, krucifikss – altāris. Krucifiksu ārējam izskatam visplašāk ir pievērsies Antons Rancāns, kurš krucifiksus nosauc par tautas mākslu, sevišķi lielu uzsvaru liekot uz to, ka tie gatavoti no koka. Viņš domā, lielākajos ciemos ir bijuši savi krucifiksu griezēji. Jaunākajos laikos kokā grieztos tēlus nomainīja rūpnieciski ražotas metāla figūras. 4. Krucifiksus uzstādīja dažādās vietās – ceļa malās, sādžu centros, pie privātmājām, baznīcu dārzos, vecu baznīcu vietās utt. Tāpat arī to uzstādīšanas cēloņi bija ļoti daudzi un dažādi – baznīca pārāk tālu no iedzīvotājiem, tuva radinieka piemiņai, par godu pārnākšanai no Pirmā pasaules kara u.c. Ar krusta uzstādīšanu cilvēki bieži pateicās Dievam par kādu labu notikumu viņa, vai sabiedrības dzīvē.
