KNAB, norāda, ka pastāv zināma atšķirība starp dāvanas saņemšanu un kukuļņemšanu, jo dāvanas pieņemšana atšķirībā no kukuļņemšanas parasti nerada krimināltiesiskas sekas, izņemot gadījumu, kad, pieņemot dāvanu, ir rupji un apzināti pārkāpti valsts amatpersonai noteiktie ierobežojumi. Kukulis atšķirībā no dāvanas ir darbības – kukuļošanas – sastāvdaļa. Viena no kukuļošanas noteicošajām pazīmēm ir tā, ka nepelnīts labums vai tā piedāvājums tiek piesolīts vai dots, lai valsts amatpersona, izmantojot dienesta stāvokli, veiktu vai neveiktu konkrētu darbību devēja vai piedāvātāja interesēs. Citiem vārdiem, kukuļdevējam ir savtīga interese ar piedāvātā labuma palīdzību konkrētā veidā ietekmēt darbinieka rīcību. Kukuļošanā svarīgs apstāklis ir arī tas, ka amatpersona apzināti pieņem neatļauto labumu kādas darbības veikšanai vai neveikšanai. Ir svarīgi apzināties labuma piedāvātāja motīvus. Ja rodas aizdomas, ka dāvana var radīt saistības pret dāvinātāju un vēlāk ietekmēt pienākumu pildīšanu, to nedrīkst pieņemt.(KNAB, 2008)
Lai gan kukuļdošana vai kukuļņemšana ir vieni no smagākajiem ētisko normu pārkāpumiem un par tiem paredzama kriminālatbildības iestāšanās, ir arī vieglākas ētikas normas, kuru ievērošanu paredz pašvaldību normatīvie akti, un kuras jāievēro pašvaldību deputātiem un ierēdņiem, lai to rīcība nebūtu saucama par neētisku. Baldones domes deputātu ētikas kodekss (Baldones dome, 2009) paredz, ka saskarsmē ar iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību amatpersonām, kā arī citām personām deputātam jāizturas ar cieņu, apzinoties viņu tiesības un pienākumus, respektējot citu uzskatus un intereses. Deputātam jābūt laipnam un pieklājīgam, tas nedrīkst lietot aizskarošus, apvainojošus izteicienus, aizskart personas godu vai to pazemot, vai izturēties ciniski pret viņa vēlmēm un vajadzībām, uzskatiem un pārliecību. …
Eseja + prezentācija par eseju. Ētika un pareiza rīcība ir jautājums, kas nodarbina cilvēku prātus jau kopš sabiedrības rašanās pirmsākumiem. Lai gan līdz mūsdienām ir izveidoti dažādi normatīvie akti, kas paredz, kāda rīcība uzskatāma par ētisku un kāda par neētisku, ētika, manuprāt, ir daudz plašāks jēdziens par to, ko sevī ietver likumi par pareizu rīcību, par ētiku var uzskatīt visus sabiedrībā pieņemtos stereotipus, kā rīkoties, jo rīkojoties pretstatā tiem, citi tavu rīcību var uzskatīt par neētisku. Tomēr ētika publiskajā pārvaldē un ētika, kura norāda, kādai vajadzētu būt pareizai sabiedrības rīcībai ir dalīti jēdzieni, jo ja atsevišķu indivīdu ētikas pārkāpumi un sabiedrisko normu neievērošana var tikt piedoti, tad ierēdņiem, kuri pārstāv publisko pārvaldi ir jārāda piemērs sabiedrībai, taču lai cik attīstīta sabiedrība nebūtu, pat mūsdienās joprojām vērojami rupji ētikas pārkāpumi no publiskās pārvaldes pārstāvju puses. Šajā esejā izklāstīšu to, kādas ētikas normas būtu jāievēro visiem publiskās pārvaldes pārstāvjiem un par to regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
