-
Akūts koronārs sindroms
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| APZĪMĒJUMU SARAKSTS | 7 | |
| IEVADS | 8 | |
| 1. | SIRDS UN KORONĀRĀS ASINSRITES ĪSS RAKSTUROJUMS | 11 |
| 1.1. | Sirds anatomija | 11 |
| 1.2. | Koronārā asinsrite | 11 |
| 2. | PERKUTĀNAS KORONĀRAS INTERVENCES VĒSTURE | 13 |
| 3. | AKŪTS KORONĀRS SINDROMS | 16 |
| 3.2. | AKS patfizioloģija | 16 |
| 3.3. | AKS diagnostika | 18 |
| 4. | AKS ĀRSTĒŠANAS TAKTIKA | 21 |
| 4.1. | AKS pacientu invazīva ārstēšana | 21 |
| 4.1.2. | Invazīva ārstēšana pacientiem ar AKS BSTE | 22 |
| 4.1.2. | Invazīva ārstēšana pacientiem ar AKS ASTE | 23 |
| 5. | PACIENTA APRŪPE PĒC PCI | 24 |
| 5.1. | Medikamentozā terapija | 29 |
| 6. | DOROTEAS OREMAS APRŪPES SISTĒMAS TEORIJA PIELIETOŠANA AGRĪNĀ APRŪPĒ | 32 |
| PĒTĪJUMA METADOLOĢIJA | 36 | |
| PĒTĪJUMA DARBA REZULTĀTI UN ANALĪZE | 38 | |
| SECINĀJUMI | 42 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS AVOTI: | 44 | |
| PIELIKUMI | 47 | |
| 1. Pielikums | AKS Klasifikācija | 48 |
| 2. Pielikums | Reperfūzijas taktikas izvēle AKS ASTE gadījumā | 49 |
| 3. Pielikums | Miokarda lokalizācijas vieta | 50 |
| 4. Pielikums | Tirofibāna lietošana | 51 |
| 5. Pielikums | Integrilina lietošana | 52 |
| 8. Pielikums | Kontentanalīze | 55 |
| 9. Pielikums. | Māsas rīcība pirmās 24 stundās pēc PCI AKS gadījumā | 56 |
Sirdij ir sava asinsrites sistēma – sirds asinsrites loks, kuru apgādā galvenā koronārā artērija, kas atrodas sirds muskuļa virspusē un ir galvenā sirds asins apgādē. Divas artērijas, kas baro sirdi, apvij to kā vainags, sazarodamies daudzās sīkās artērijās, kuras baro sirds labo un kreiso daļu, sauc par vainagartērijām jeb koronārajiem asinsvadiem. Galvenā kreisā un labā koronārā artērija atiet no atverēm, kas atrodas virs aortālām vārstulēm. Labā koronārā artērija apgādā ar asinīm labo priekškambari, labo kambari un kreisā kambara apakšējo sienu. Kreisā koronārā artērija jeb kreisā koronārās artērijas stumbrs variē garumā no dažiem milimetriem līdz dažiem centimetriem un sadalās divos lielos zaros: kreisā priekšējā lejupejošā koronārā artērija, kas apasiņo kreisā kambara priekšējo sienu, kambara starpsienas priekšējo daļu, Hisa kūlīti, tā labo un kreiso priekšējo zaru; kreisā apliecošā artērija apgādā ar asinīm kreiso kambara sānu sienu, kreiso priekškambari. Ļoti niecīgu asins daudzumu sirds endokardiālie slāņi var saņemt tieši no asinīm kambaros.
Sirds muskuļa apgāde ar skābekli tiek traucēta, ja vainagartērijai ir spazmi vai sašaurinājumi, ko izraisa aterosklerotiskas plātnītes jeb pangas, kā arī fiziskas un psihoemocionālas slodzes laikā sirds muskulim pēc skābekļa pieaug vairākas reizes, kas var izraisīt vielmaiņas traucējumus miokardā. Ja kāda iemesla dēļ ir nepietiekama asins plūsma vainagartērijā, sirds muskulis nesaņem pietiekamu skābekļa daudzumu, rodas vainagartērijas nepietiekamība, rodas izmaiņas sirds muskulī – miokarda išēmija.…
Bakalaura darba kardioloģijā
