tēlotājmākslas virziens
radās 19.gs. beigās Francijā, pārņemot un pārstrādājot impresionisma un postimpresionisma tradīcijas
nosaukumu ieguva 1905. gada Rudens salona izstādē, kad piesaistīja plašāku publikas uzmanību
Luijs Voksēls recenzijā nosauca par mežonīgiem zvēriem, par plēsoņām (franču valodā –fauves)
Kritiķiem - rupji, primitīvi un izaicinoši
Atzina uz jaunām tendencēm noskaņotie laikabiedri
“plēsoņu” darbi – 1.mākslas revolūcija 20.gs.
vēlējās rast tiešāku krāsu izteiksmi, vienkāršāku un iedarbīgāku glezniecību.
objektu izvēli noteica piemērotība meklētajai krāsainībai (piemēram, iela vai osta ar spilgtiem karodziņiem un burām, pludmale ar raibām teltīm, plakātiem aplīmēta siena, tērpu vai audumu rotājumi)
uzplaukuma laiks no 1905. – 1907. gadam,
izņemot Matisu un Difī, nepalika vairs šim virzienam uzticīgu mākslinieku. …
