Cilvēka saimnieciskā uzvedība un reliģiskā piederība

SECINĀJUMI
Cilvēks ir sociālā būtne un viņa darbība arī ekonomikas institūta ietvaros var būt determinēta ne tikai ar tīri racionāliem, bet arī ar sociālajiem faktoriem. Reliģija arī ir spējīga ietekmēt cilvēka saimniecisko dzīvi.
Ekonomika un reliģija var mijiedarboties sekojošā veidā: reliģiskie ideāli var ietekmē cilvēka rīcības motivāciju, kas izpaužas viņa saimnieciskajā uzvedībā kā noteiktas reliģiskās kopienas locekļa. Saikni starp reliģiju un cilvēku ekonomisko uzvedību pētīja M. Vēbers. Viņš pieradīja Rietumu uzņēmējdarbības gara rašanos protestantu reliģisko un ētisko ideālu ietekmes rezultātā. Protestantu uzticība izvēlētai darbībai kā pienākumam un kalpošanai, tieksme pēc bagātības kā pēc izraudzības zīmes un taupīgs dzīvesveids kopumā veicināja kapitālisma gara izveidošanu un ietekmēja kapitālistu racionālo uzvedību. Pēc Vēbera daudz citu zinātnieku pētīja ekonomikas un reliģijas mijiedarbību dažādās sabiedrībās. Mēdz runāt arī par vecticībnieku īpašu lomu Krievijas tirdzniecības un rūpniecības attīstībā.
Mūsdienās, pārejas periodā no industriālās sabiedrības uz informatīvo sabiedrību tradicionāls reliģijas institūts zaudē savu nozīmi cilvēka dzīvē. Tādā veidā notiek sekularizācijas process. Vienlaikus paradās daudz jauno reliģisko kustību, ko mēs mēdzam saukt par sektām. Šo organizāciju daudzveidība ir ārkārtīgi liela un to ietekme uz locekļu saimniecisko uzvedību dažreiz ir krasi izteikta. Visbiežāk j. r. k. locekļu ekonomiskā uzvedība nav racionāla, turpretī viņus neinteresē pasaulīgais, tai skaitā arī materiālā labklājība. Pie tam daudz j. r. k. locekļus var uzskatīt par sabiedrības zaudētiem darba resursiem. Protams, tas neatteicas uz visām j. r. kustībām, jo dažas no tām var būt pilnīgi sabiedrībai un ekonomikai draudzīgas organizācijas.
Mūsuprāt, mēs esam sasnieguši dotā darba mērķi un uzdevumus – esam apskatījuši ekonomikas un reliģijas mijiedarbību no dažādām pozīcijām un varam apgalvot, ka šī tēma prasa dziļāku pētīšanu un analīzi.

…