Stereotipu un aizspriedumu veidošanās

Izvēlējos šo tēmu, jo šī ir viena no tēmām, kas mani ieinteresēja un vienlaikus, tā ir arī ļoti aktuāla tēma, ar ko mēs sastopjamies ikdienā. Un tādēļ vēlējos uzzināt kaut ko vairāk un padziļināti. Protams man ir arī savs priekštats par stereotipiem, līdz ar to būs interesanti salīdzināt V. Reņģes viedoki ar savu viedokli, cik lielā mēra tie sakrīt un, ko raksta cilvēks, kurš daudz vairāk informēts par mani un, kurš protams ir profesionāls šajā jomā.
Vēlos arī noskaidrot cik augsta ticamības pakāpe ir stereotipiem – vai tos ir vērts uztvert nopietni, vai tas ir tikai sabiedrībs vairākuma viedoklis un labāk ir vadīties pēc savas pieredzes. Kas mani ieinteresēja ir arī tas, ka balstoties uz stereotipiem bieži vien tiek novērtēts cilvēks “no piermā acu skatiena” un vai ir iemesls novērtēt kādu tikai tādēļ, ka viņš pieder kādai noteiktai sabiedrības grupai. Kurš no tā cieš un kurš kaut ko iegūst no tā? Un vai tiešām stereotipiem ir tik liela ietekme uz cilvēkiem? Ko par to raksta V. Reņģe?

Stereotipi

Jēdziens "stereotips" psiholoģijā parādījās 1922. gadā, pateicoties amerikāņu politiskajam komentētājam Volteram Lipmanam (Lippmann, 1922), kurš ar to apzīmēja masu informācijas līdzekļos izplatītās klišejas. Stereotips ir vienkāršots priekšstats par sociālo grupu un tās dalībniekiem (Hamilon and Sherman, 1994), Sākotnēji jēdziens tika lietots tikai negatīvā nozīmē kā sino­nīms "aizspriedumam". Vēlāk šī jēdziena nozīme paplašinājās un parādījās apzīmējumi "pozitīvs stereotips", "precīzs stereotips" Pēc būtības stereotips ir shēma ar visām tai piemītošajām īpašībām. Stereotipi var būt atklāti izteikti, eksplicīti un tikai nojaušami – implicīti. Eksplicītie stereotipi darbojas, ja informācijas apstrāde notiek kontrolēti, apzināti, implicītie - ja šī apstrāde notiek automātiski, neapzināti. Implicītie stereotipi ir biežāk sastopami, jo stereotipizācija parasti notiek neapzināti. Stereotipu izmantošana ir atkarīga no individuālajām īpatnībām. Amerikāņu psihologi Šerijs Levi, Stīvens Stresners un Kerols Dveks (Levy, Stroessner; and Dweck, 1998) pieņem, ka sprie­dumos par citiem cilvēki balstās uz nosacītām "teorijām", kuras veidojas atkarībā no iepriekšējo attiecību pieredzes ar noteiktu grupu pārstāvjiem. Vienai daļai cilvēku veidojas priekšstats, ka personības īpašības ir pastāvīgas un nemainās atkarībā no situācijas ("būtības teorija"), citi savukārt ir pārlie­cināti, ka cilvēka īpašības var mainīties atkarībā no laika un situācijas. Tieši "būtības teorētiķi" visbiežāk veido stereotipus par citiem cilvēkiem, ir pārlieci­nāti par to pareizību un ir gatavi izdarīt tālejošus secinājumus par citiem, balstoties uz minimālu informācijas daudzumu.…