Mediju lietojuma paradumu salīdzinājums starp Kocēnu novada un Rīgas iedzīvotājiem

4. SECINĀJUMI
Darba izstrādes laikā saskāros ar izvēlētās pamata teorijas sadrumstalotību – ir autori, kuri pēta un attīsta, bet reizē arī noliedz lietojuma un apmierinājuma teoriju kā pilnīgi uzticamu, teorijas definīcijai atbilstošu kopumu. Šī iemesla dēļ izvēle bija par labu minimizēta, klasisko, savstarpēji saistīto autoru loka teorijas apskatam.
Pētījuma laikā saskāros ar vienu no prognozētajām problēmām - respondentu nespēja skaidrot savas vajadzības vai motivācijas. Vairāki respondenti savas izvēles nevēlējās skaidrot precīzākā līmenī, jo tas skar intīmus jautājumus.
Noderīgu informāciju guvu no tiem intervijas jautājumiem, kuros tika vaicāts par respondentu iepriekšējo pieredzi ar medijiem un to, vai kādas nianses viņi pārņēmuši turpmākajā dzīvē ieraduma veidā. Divi no respondentiem savā mediju lietojumā spēja identificēt arī tradicionālo lasīšanu, ko izstrādes procesā nebiju paredzējusi kā iespējamu atbildi preses popularitātes, ekonomisko apstākļu un digitalizācijas dēļ.
Reģionālo mediju patēriņu Kocēnu novada iedzīvotāju vidū vēlējos izpētīt visvairāk. Lai gan teorētiskajā daļā minētie reģionālo mediju pētnieki ir skeptiski un neparedz šīs nozares ilgu pastāvēšanu, rādītāji Latvijā ir pavisam pretēji – varētu teikt, ka lokālie mediji ir populārāki par nacionālajiem. Pētījuma dalībnieki diezgan pārliecinoši ieskicēja savas motivācijas un vajadzības reģionālo mediju lietojumā, galvenais faktors – lokalitāte masām producēto ziņu starpā ir nozīmīgāka.
Savu izvirzīto pieņēmumu, proti, ka lauku reģionu iedzīvotāji patērē klasiskos medijus (TV, radio, presi), apstiprinājumu neguvu. Šis fakts spēcīgi saistīts ar vienu no izvirzītajiem pētnieciskajiem jautājumiem – kā interneta izplatība mainījusi mediju patēriņu? Interneta lietojums bija sastopams visu respondentu atbildēs, arī Kocēnu novada iedzīvotāju vidū, neatkarīgi no viņu vecuma, kas apgāž manu pieņēmumu. Protams, jāņem vērā, ka respondenti minēja internetu kā vienu no nestabilākajām mediju platformām gan tehnoloģiskā (traucēta pieejamība), gan datu saturā (lieka, pārspīlēta, nepatiesa informācija.
Negaidīti, bet pēc intervijas atbilžu satura varu apliecināt, ka konkrētajā novadā (atsevišķā gadījumā arī Rīgā) sezonalitāte un fiziskā darba slodze ir nopietns faktors mediju lietojuma izmaiņās – limitētais laiks, prioritātes, fiziskais nogurums liek izvērtēt vajadzības, ko un kādos apstākļos vēlas apmierināt ar mediju starpniecību.
…