-
Saskarsmes raksturojums un tās loma cilvēku dzīvē
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Saskarsmes būtība | 5 |
| 2. | Saskarsmes jēdziens un izpausme | 8 |
| 2.1. | Saskarsmes jēdziena definēšanas pieejas | 8 |
| 2.2. | Saskarmes izpausmes raksturojums un izpētes metodes | 9 |
| 3. | Saskarsmes aksiomas | 12 |
| 4. | Saskarsmes mērķis un funkcijas | 14 |
| 5. | Saskarsmi ietekmējosie faktori | 15 |
| 6. | Saskarsmes veidi | 16 |
| 7. | Nosacījumi savstarpējai saprašanai | 17 |
| Secinājumi | 19 | |
| Priekšlikumi | 20 | |
| Izmantotie informācijas avoti | 21 |
Saskarsme parādījās kopš tā brīža kad sāka veidoties pirmas valodas. Sākumā saskarsme bija diezgan primitīva, bet līdz ar cilvēka prāta pakapēnisko attīstību, attīstījas arī saskarsme un tas veidi.
Definēt saskarsmes jēdzienu mēģināja daudzi filozofi un zinātnieki. Pastav dažādas saskarsmes definīcijas interpretācijas. Sengrieķu filozofs Aristotelis ( dzīv. 384-322 p. m. ē.) cilvēku definēja kā sabiedrisku dzīvnieku, kurš dzīvo sabiedrībā un kuru raksturo kontaktu daudzums un to daudzveidība, piemēram, saruna, lietišķas pusdienas, koncerta apmeklējums, ģimenes rīts sestdienās. Amerikāņu filozofs, sociologs un psihologs Ērihs Fromms (1900-1980) uzskata, ka cilvēkiem ir fantastiska vēlme nebūt vienam — kopības vajadzība, "vajadzība pēc cilvēciskiem sakariem". Viņš kā vienu no vispilnīgākajiem veidiem, kā apmierināt šo vajadzību, uzskata mīlestību. Amerikāņu psihologs E. Berne (1902-1970) saskarsmi nosauc par alkām pēc glāstiem. Glāsti ir jebkura rīcība, "kas nozīmē otra cilvēka klātbūtnes atzīšanu". Glāsti ir fizisks pieskāriens vai simboliska atzinība: skatiens, vārds, smaids, žests. Protams, var būt arī negatīvi glāsti. E. Bernes uzskati jau tuvāk atspoguļo saskarsmes jēdziena šodien vairāk pieņemto izpratni. Franču rakstnieks A. de Sent-Ekziperī (1900-1944) labvēlīgas attiecības nosauc par cilvēku dzīves greznību — īpašu, retu parādību mūsu savstarpējās attiecībās ikdienā.
Visbeidzot, vācu filozofs eksistenciālists K. Jaspers (1883-1969) apgalvoja, ka saskarsme ir cilvēku esamības īstenais un vienīgais veids, ar to domājot, ka visa cilvēka dzīve, gan lietišķā, profesionālā, gan privātā, notiek nepārtrauktā saskarsmes procesā.
Saskarsme ir galvenā cilvēka esamības forma un neatņemams cilvēka dzīves raksturojums. Saskarsmes kultūra ir svarīga cilvēces un katras tautas garīgās kultūras sastāvdaļa. Saskarsme ir reālā, aktuālā garīgās dzīves pastāvēšanas forma. Cilvēks ir izaudzis no pirmatnējā bara, tāpēc cilvēks jau pēc savas dabas ir sabiedriska, kolektīviska būtne, kam ir nepieciešami kontakti ar sev līdzīgiem. Izolēšanās, rnizantropija tā ir slimīga anomālija cilvēku kopībā. …
Darba autora mērķis: izpētīt saskarsmes jēdzienu, būtību, izpausmi un tas lomu cilvēku dzīvē, ka arī izprast attiecību veidošanas mehānismus Saskarsmes galvenais, visaptverošais uzdevums ir apmierināt cilvēku sociālās vajadzības. Saskarsmes kvalitāte un attiecības, kas veidojas saskarsmes procesā, būtiski ietekmē cilvēku dzīvi, pašsajūtu un darba spējas, jo kontaktēšanas laikā mēs cenšamies ietekmēt citu cilvēku domas, uzvedību un rīcību. Ikvienā saskarsmes aktā ir divi līmeņi: saturiskais un attiecību līmenis.
