1918. gada 23. oktobrī Lielbritānijas ārlietu ministrs A. Dž. Balfūrs (Arthur James Balfour) Latvijas ārlietu ministram Z.Meierovicam paziņoja, ka Lielbritānijas valdība ir nolēmusi atzīt Latviešu Nacionālo padomi par Latvijas valdību. LPNP A.Dž.Balfūra paziņojumu uztvēra kā Latvijas de facto atzīšanu.
Kamēr LPNP orientējās uz atzīšanas panākšanu no Antantes valstīm, Demokrātiskajā blokā apvienotie politiķi centās iegūt arī Vācijas atbalstu.
Pēc Tautas padomes izveidošanās 1918. gada 17. novembrī un Latvijas valsts pasludināšanas 18. novembrī Kārļa Ulmaņa sastādītā Pagaidu valdība īpašu uzmanību pievērsa attiecību noregulēšanai ar Vāciju, kurai piederēja faktiskā vara Latvijas teritorijā. Vācijas kabineta sēdē, kas notika dažas dienas pēc Latvijas valsts proklamēšanas, tika nolemts atzīt K.Ulmaņa valdību kā varu “latviešu etnogrāfiskajā teritorijā” un Tautas padomi kā “kontrolējošo instanci”.
1919. gada. janvārī ar oficiāliem rakstiem Latviju de facto attiecīgi atzina Japāna un Haiti. …
