Apmaiņas teorijas pamatā ir ideja par to, ka cilvēku attiecības sociālajā interakcijā var analizēt no partneru ieguldījumu un ieguvumu viedokļa.
Apmaiņas teorijas teorētiķi uzskata sociālo interakciju kā tveramu vai netveramu preču un pakalpojumu apmaiņu, sākot ar pārtiku un pajumti, beidzot ar sociālu pieņemšanu un simpātijām.
Apmaiņas teorija izceļ apmaiņas procesa divpusējo raksturu. Kad viens cilvēks otru apbalvo, viņš parasti gaida, ka partneris atbildēs ar to pašu.
Pazīstamākie darbi par apmaiņas teoriju tika sarakstīti 1960. gados, pēc kā, uz pāris gadiem, interese par šo teoriju samazinājās.
Intelektuālie pamati. Agrīnie sociologi neizrādīja pārāk lielu interesi par šo apmaiņas perspektīvu. Vissvarīgākos intelektuālos pamatus ir licis Georgs Zimmels, kurš centās noteikt universālus raksturojumus cilvēka uzvedībai. Viņš īpaši interesējās par to kāpēc un kā cilvēki pāriet no izolācijas uz dažādām savstarpējo kontaktu formām. Tāpat kā modernie sociālās apmaiņas teorijas pārstāvji, arī Zimmels apgalvoja, ka indivīdu motīvs ir apmierināt savas vajadzības un dzīties pēc individuāliem mērķiem.
Daudzi no 20. gs. antropologiem uzskatīja, ka apmaiņa spēlē centrālo lomu sociālajā dzīvē, viens no tādiem bija Broņislavs Maļinovskis.…
