Citoloģija ir mācība, zinātne par šūnas uzbūvi, ķīmisko sastāvu, dzīvības norisēm: elpošanu, barošanos, izvadvielu izvadīšanu, kairināmību, augšanu-attīstību-novecošanu. 1. reizi „šūna” lieto Roberts Huks 1665. gadā. Citoloģijas pamatlicējs ir mikroskops jeb palielināmā ierīce, ar ko var apskatīt mikroskopisko šūnu, tā ir vecākā citoloģijas pētīšanas metode – mikroskopijas metode(visbiežāk lieto gaismas un elektro mikroskopus), lieto arī bioķīmisko metodi, citoģenētisko metodi, preparātu pētīšana ar iekrāsotu, fiksētu matreālu. Šūnu teoriju izveido 2 zinātnieki Švāns un Šleidens vienlaicīgi viens no otra neatkarīgi, analizējot citoloģijas faktus, formulē šūnu teorijas pirmos 2 likumus: 1. Šūna ir dzīva organisma uzbūves pamatvienība. 2. Šūna ir dzīva organisma funkcionālā pamatvienība(notiek dzīvības pazīmes). Histologi Virhovs un Bērs atklāja, ka jauna šūna rodas māt šūnas dalīšanās procesā. Daudzšūnu organismā rodas zigotas(apaugļota olšūna) dalīšanās rezultātā, līdz ar to 3. likums runā par vairošanos. Šūnu vairošanās nodrošina daudzšūnu organisma veidošanos.…
