Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.10.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Černobiļas un Fukušimas atomelektrostaciju salīdzinājums', 1.
  • Konspekts 'Černobiļas un Fukušimas atomelektrostaciju salīdzinājums', 2.
  • Konspekts 'Černobiļas un Fukušimas atomelektrostaciju salīdzinājums', 3.
  • Konspekts 'Černobiļas un Fukušimas atomelektrostaciju salīdzinājums', 4.
  • Konspekts 'Černobiļas un Fukušimas atomelektrostaciju salīdzinājums', 5.
  • Konspekts 'Černobiļas un Fukušimas atomelektrostaciju salīdzinājums', 6.
Darba fragmentsAizvērt

4. Valsts loma AES nelaimes gadījumos
PSRS centās slēpt notikušo un atzina, ka noticis negadījums, tikai tad, kad paskaidrojumus pieprasīja Zviedrija, kur 28. aprīlī Forsmarkas AES tika konstatēts radioaktīvs piesārņojums un tika noteikts, ka tas nācis no PSRS rietumiem.
Japānas valdības rīcība Fukušimas katastrofā noteikti bija tūlītēja reakcija uz notiekošo. Viņi ne mirkli nevilcinājās, uzreiz ķērās pie drošības un glābšanas darbiem, ziņoja cilvēkiem par notiekošo.
Salīdzinot abas šīs valstis un notikumus, var secināt, ka Japānas rīcība šīs katastrofas laikā tomēr bija pretīmnākoša, saprātīga un pilnīgi normāla, tieši tā kā tam bija jābūt. Turpretīm PSRS rīcība Černobiļas katastrofā bija nepieņemama, jo tādas lietas nedrīkst noklusēt, tieši otrādāk jāsāk kaut kas darīt lietas labā, jo ātrāk jo labāk. Japānu tā jau bija pārņēmusi milzīga dabas katastrofa, un valdība tik pat labi varēja noklusēt par AES avāriju, lai nebaidītu vēl vairāk cilvēkus, kas tā jau bija palikuši zem mājām un zaudējuši savus tuviniekus, bet viņi par to ziņoja tautai, jo tautai ir tiesības zināt, kam viņi ir pakļauti un kāds tam ir iemesls.

Atlants