Agrīnā pusaudžu vecumposma stress pārejas posmā no sākumskolas uz pamatskolu

Pusaudži ir bērni pārējas vecumā, kuri sāk izjust savas patstāvības iespējas. Būtiskākais, raksturojot pusaudžu psiholoģiju, ir tas, ka pusaudzis jūtas pieaudzis, jo viņš vēlas apliecināt sevi kā vienreizīgu, neatkarīgu personību, notiek savas līdzības un atšķirības no citiem apzināšanās. Pusaudzis sevi iepazīst caur citiem, un šie „citi” galvenokārt, ir viņa vienaudži. Šai periodā saskarsme ar pieaugušajiem kļūst mazāk aktuāla, nekā tā bija iepriekš, jo agrāk bērns ar pieaugušajiem sarunājās un saskaras vairāk, jo gribēja vairāk uzzināt par dzīvi. Pieaugušajiem vajadzētu ļaut pusaudzim pašam atrisināt sarežģītākas situācijas, problēmas, jo tādējādi viņš mācītos uzņemties atbildību par savas rīcības sekām, kā arī just apmierinājumu par sekmīgi veikto soli. Pārējas posmā no sākumskolas uz pamatskolu skolēns sastopas ar dažāda veida grūtībām. Ar to saprotam psiholoģiskas grūtības, emocionālas problēmas, uzvedības traucējumus, kā arī grūtības, kas saistītas ar sociālās pozīcijas maiņu, grūtībām mācībās. Ikvienam vecākam pusaudžu gadi šķiet vissarežģītākie visā bērna attīstības laikā. Mainās itin viss, un būtiskākās pusaudžu psiholoģiskās īpatnības ir saistītas ar fizioloģiskajām izmaiņām, kuras krasi maina pusaudža uzvedību. Pusaudžu psiholoģiskās īpatnības viennozīmīgi ietekmē seksuālā attīstība, jo pusaudžu periodam raksturīga apziņas maiņa pret sevi, kas sakrīt ar fizioloģiskajām izmaiņām ķermenī, un šīs izmaiņas bieži ir galvenais cēlonis pusaudžu uzvedībai. Mūsu kārdinājumu pilnajā pasaulē pastāv tādas, kā liecina pieredze, pusaudžiem ļoti lipīgas lietas kā dzeršana, smēķēšana, kaušanās, lamāšanas. Vārdu sakot tādas lietas, kas ar laiku var novest līdz pilnīgai visa cilvēciskā pazaudēšanai. Tādu kā stresa kokteili pusaudžiem, kas sastāv no divām sastāvdaļām, tas ir neapmierinātība ar savu ārējo izskatu un jauniešu maksimālisms. Piemēram, desmit – vienpadsmit gadus veca meitene, protams, jau sāk apzināties savu dzimumu un parādās pilnīgi loģiska vēlēšanās būt līdzīgai pieaugušām dāmām, kaut vai māmiņai, taču kā viņa necenstos nekas nesanāks, jo bērns jau ir un paliek bērns un paskaidrot to, ka vēl vienkārši nav pienācis laiks gandrīz nav iespējams. Zēniem, nedaudz cita situācija. Piemēram, kāds no puišiem redz, ka viņa priekšā stāv meitenes, kuras ir garākas, ātrākas var būt pat stiprākas par viņu, bet viņš jau apzinās savu dzimumu un zina, saprot, ka viņam jābūt gara garākā augumā un stiprākam, bet tā nav. Labākajā gadījumā zēns nepievērsīs tam lielu uzmanību, sliktākajā viņam var rasties komplekss par to, ka viņš ir vārgs vai tamlīdzīgi. Šajā situācijā arī diezgan sarežģīti ieskaidrot, ka vēl nav pienācis tavs „augšanas hormona un testasterona laiks”. Līdzīgas situācijas, var droši saukt par pusaudžu galvenajām stresa izraisītājiem. Pusaudžu vecumposmā cilvēka ķermenī viss mainās, un skatoties spogulī pusaudzis nepatīk pats sev. Pusaudži vienādi ģērbjas, vārdam sākot, izskatās vienādi, lai būtu kā visi vienaudži, lai nepiešķirt sev lielo uzmanību. Šī vecumposmā daudzi vecāki no bērna prasa ļoti daudz, ko viņam negribas darīt, vai nepatīk, un tās var izsaukt stresu. Daļa pusaudžu šajā vecumā jūtas neaizsargāti, viegli ievainojami, tas ir laiks, kad viegli pazaudēt kontaktu ar realitāti.…