Kādi ir Okinas iebildumi pret Rolza un Volzera taisnīguma izpratni? Taisnīgums ir jautājums, kuram pievēršas vairāki filozofi, taču Okina pievēršas tieši Rolza un Volzera taisnīguma izpratnei un iebildumiem pret šiem abu domātāju taisnīguma izpratnēm.
Rolsa darbs, kā uzsver Okina, ir pretrunām bagāts pats par sevi, jo autors nepievēršas definējumiem, kas būtu nepieciešami, lai izprastu paša autora nostādni kādā konkrētā jautājumā. Piemēram, vieta, kur Rolss saka, ka „adekvātais politisko teoriju objekts ir ģimenes galva”1. Rolss šo teikumu asociē ar nostādni, ka jau kopš senām dienām vīrietis ir ģimenes galva. Tomēr darba gaitā Rolss apskata arī faktu, ka sieviete varētu būt ģimenes galva, bet tam nepieciešami daudzi priekšnosacījumi, kas liecina, ka taisnīguma šajā sfērā nav. Rolss uzskata „ka cilvēka dzimums ir morāli patvaļīga un nejauša īpašība”2, taču tajā pašā laikā – it kā vairāk pievēršas vīrieša lomai, tādējādi esot pakļauts feministu kritikai, ko vēl vairāk pastiprina autora terminoloģija, kas izmantota, lai apzīmētu kādus konkrētus sabiedrības locekļus, piemēram, tādu vārdu izvēle kā „cilvēki”, „viņš”, „indivīdi” u.c., tādējādi vieglāk ir uzskatīt, ka aiz neziņas plīvura ir jāslēpj dzimums, kas ir vienīgais veids kā mazināt netaisnību dzimumu starpā. …
