13. gs. Zviedrijā sāka iegūt dzelzi un varu, 16. – 17. gs. strauji attīstījās šo metālu ieguve, metalurģija, kuģubūve. 16. gs. Zviedrija bija 1. vietā Eiropā dzelzs un vara ražošanā un eksportā. Ienākumus izmantoja flotei, armijai un ieroču iegādei.
Mūsdienās Zviedrija ir viena no lielākajām dzelzsrūdas ieguvējām pasaulē. 1989. g. valstī ieguva 29 milj. t dzelzsrūdas, tas ir, 5-6 reizes mazāk kā Ķīnā, Brazīlijā, 3-4 reizes mazāk nekā Austrālijā, 2 reizes mazāk nekā ASV, par 10 – 20 milj. t mazāk nekā Indijā, Kanādā, aptuveni tik pat, cik DĀR. Šī dzelzsrūda ir viena no augstvērtīgajām pasaulē – ar 60 – 65% dzelzs saturu rūdā – tāpat kā Brazīlijā, ASV , DĀR, Indijā, ar 2 reizes lielāku dzelzs saturu nekā Francijā izvietotajās atradnēs. 4/5 dzelzsrūdas atradņu atrodas aiz polārā loka Lapzemē, bet tur rūdai ir fosfora piejaukums. Lielākās atradnes ir Norbotenes lēnē Kīrunā un Jellivārē, savukārt Viduszviedrijas rūdu atradnēs Bergslāgenes rūpniecības rajonā ir mazs fosfora un sēra piejaukums.…
