-
Meža īpašnieka tiesības un pienākumi meža apsaimniekošanā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Meža īpašnieka pienākumi | 4 |
| 1.1. | Dabas aizsardzība mežā | 6 |
| 1.2. | Meža apsaimniekošanas plānošana | 8 |
| 1.3. | Meža atjaunošana | 10 |
| 1.3.1. | Meža mākslīgā atjaunošana | 13 |
| 1.3.2. | Meža dabīgā atjaunošana | 13 |
| 1.4. | Meža kopšana, meža bojājumi, meža aizsardzība | 14 |
| 2. | Meža īpašnieka tiesības | 16 |
| 3. | Atbildība par pārkāpumiem meža apsaimniekošanā | 18 |
| Nobeigums | 20 | |
| Izmantotā literatūra | 21 | |
| Pielikumi | 22 |
Šajā nodaļā tika apkopoti meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākumi, kuri iekļauti likumos un Ministru kabineta noteikumos, kas paredz meža uzraudzību un apsaimniekošanu.
Tiesībās vienmēr ir sastopami pienākumi un tiesības, tā arī meža īpašniekam, lai nodrošinātu meža produktivitāti nākotnē ir jāievēro pienākumi, lai nebūtu tikai tiesības. Jābūt līdzsvaram starp tiesībām un pienākumiem.
Meža īpašnieka pienākums ir:
Ja fiziskās personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir ierobežotas, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem.1 Šis pienākums meža īpašniekam ir jāpilda, ja viņš nevēlas, lai viņa mežā bez atļaujas uzturas svešas fiziskas personas. (Piemēram, zemnieku saimniecībā (z/s) „Tauriņi” īpašnieks vēlas savām vajadzībām lasīt sēnes sev piederošajā mežā, bet viņš nevēlas, ka personas, kuras lasa sēnes uzpircēju vajadzībām, ies viņa mežā un tur arī lasīs. Z/s „Tauriņi” meža īpašniekam ir jāizveido labi saskatāmas un no attāluma ieraugāmas zīmes, kuras brīdina par privātīpašuma robežu un jānovieto šīs zīmes uz savas zemes robežām).
Viens no vissvarīgākajiem meža īpašnieka pienākumiem ir atjaunot mežaudzi triju gadu laikā pēc cirtes veikšanas (neieskaitot ciršanas gadu) vai citu faktoru ietekmes, ja tās dēļ mežaudzes šķērslaukums (viena hektāra platībā augošo koku stumbru šķērslaukumu summa (kvadrātmetros) 1,3 metru augstumā no sakņu kakla) ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu. Ministru kabinets atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem var noteikt atšķirīgus meža atjaunošanas termiņus. Kā arī nodrošināt atjaunotās mežaudzes kopšanu.2
Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu līdz 1.februārim informēt Valsts meža dienestu par šādām iepriekšējā gada laikā meža zemē notikušajām izmaiņām, t.i. par darbībām, kuru veikšanai bija nepieciešams apliecinājums, par meža bojājumiem, par meža atjaunošanu, par meža ieaudzēšanu, par jaunaudžu kopšanu.3…
Studiju darbā ir izvēlēta tēma, kura ir aktuāla Latvijas valsts problēma, - „Meža īpašnieka tiesības un pienākumi meža apsaimniekošanā”. Studiju darba mērķis ir izpētīt Latvijas mežsaimniecību. Viena no Latvijas nacionālajām bagātībām ir meži, kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm ir aktuāla mūsdienu problēma. Lai saglabātu meža resursus nākamajām paaudzēm, nepieciešamas gan valsts, gan iedzīvotāju, gan tiesībsargājošo institūciju pūles. Mežs būtībā ir pašregulējoša atklāta ekosistēma, kas pati nodrošina savu pastāvēšanu (mežam ir raksturīga pašatjaunošanās, aizņemot tās platības, ko ilgāku laiku neskar cilvēka darbība). Vadoties pēc tā, mežam nekāda kopšana nav vajadzīga. Bet dabiski veidojies, nekopts mežs ir ar ļoti zemu ražību, kas mūs neapmierina no koksnes ieguves viedokļa. Tādēļ meža īpašniekiem jāatgādina, ka augstražīgs mežs pats neizaug, tas mērķtiecīgi jāizaudzē. Mežu audzēt nozīmē iestādīt jaunu mežu pēc pieaugušās audzes nociršanas, iedēstīt selekcionētus stādus, periodiski kopt ieaudzēto mežu, to aizsargāt pret kaitīgiem kukaiņiem un slimībām, apsargāt pret ugunsnelaimēm, būvēt meža ceļus u.c.
