| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | Autoritārisms | 4 |
| 2. | Autoritārisms Latvijā | 5 |
| 2.1. | Pozitīvās iezīmes | 7 |
| 2.2. | Negatīvās iezīmes | 7 |
| 3. | Autoritārisms Lietuvā | 7 |
| 4. | Autoritārisms Igaunijā | 9 |
| SECINĀJUMI | 11 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 12 |
Šādu tēmu izvēlējos tāpēc, ka man tā likās interesanta un saistoša. Kā jau mēs zinām visās trīs Baltijas valstis – Latviju, Lietuvu, Igauniju - piemeklēja līdzīgas problēmas un notikumi. Galvenais mērķis man bija uzzināt vairāk par šiem notikumiem un noskaidrot to ietekmi uz tālāko Baltijas valstu attīstību kopumā.
Raugoties no šodienas situācijas, šie režīmi jāvērtē stingri, jo tas tomēr bija autoritārisms, nevis vadāma demokrātija- tāds termins tagad radīts Igaunijā. It kā pēc 1934. gada Igaunijā nebūtu bijusi autoritāra pārvalde. Tomēr Baltijas valstīs pastāvēja autoritārisms un tāda tendence bija lielākajā daļā Eiropas.
Šajā darbā aprakstīju autoritārisma izpausmes Baltijas valstīs, apkopoju informāciju par autoritārisma jēdzienu un izdarīju savus secinājumus par šo tēmu. Visvairāk izmantoju teorijas grāmatas un interneta materiālus.
Autoritārisms
Autoritārisms- politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās, taču netiek praktizēts terors un pilsoņu tiesību pilnīga ierobežošana. Tas ir nedemokrātisks politiskais režīms.
“Pilsoniskās sabiedrības reglamentācijai no valsts varas puses var būt dažādi varianti, piemēram, pie ļoti striktas politiskās un garīgās dzīves reglamentācijas var tikt realizēta diezgan plaša pilsoniskās sabiedrības autonomija ekonomiskajā sfērā, t.i. netiek īstenota ražošanas līdzekļu totāla valstiskošana, kas noved pie pilsoņu pilnīgas atsvešināšanās jau visās sabiedrības dzīves sfērās, pārvēršot tos par pilnīgi atkarīgiem no valsts un tās žēlastības vergiem. …
