Rentgenstarus atklāja pavisam nejauši. Vācu fiziķis Vilhelms Konrāds Rentgens 1895. gadā, eksperimentējot ar elektronstariem, ievēroja, ka attālāk no elektrostaru caurules novietots ekrāns luminiscē. Elektronus intensīvi absorbē gaiss, tādēļ tie tieši nokļūt līdz ekrānam nevarēja. Spīdēšanu acīmredzot radīja cits vēl nepazīstams starojums. V. Rentgens tos nosauca par X stariem. izpētot X staru īpašības, izrādījās, ka tie nav elektriski lādētu daļiņu plūsma, jo nenoliecās ne elektriskajā, ne magnētiskajā laukā. daudzas vielas X stariem ir tikpat kā caurspīdīgas, tie elektrizē ķermeņus, jonizē gaisu, rada luminoforu spīdēšanu un tml. parādības. Noskaidrojās, ka V. Rentgena atklātais starojums ir īsa viļņa garuma elektromagnētiskie viļņi, kuri rodas ātru, lādētu daļiņu – elektronstaru kūlim krītot uz elektronstaru lampas anoda un tajā nobremzējoties. Vēlāk šos elektromagnētiskos viļņus nosauca par rentgenstariem. …
