Indivīds izzina apkārtējo pasauli dažādos veidos, gan ar sajūtām, emocijām, gan iztēli, domāšanu un valodu. Šajā aprakstā pievērsīšos diviem tik pat būtiskiem izziņas procesiem – uzmanībai un atmiņai.
Vadoties pēc teorētiskās definīcijas, uzmanība ir cilvēka apziņas stāvoklis, kas izpaužas spējā koncentrēties uz kaut ko ārējā vai iekšējā pasaulē – sakopojot apziņu, uzņemot tikai vienu vai nedaudzus iespaidus. Uzmanība rodas no intereses. Pēc teorētiķu domām, izmanība cilvēkam ir nepieciešama, lai uzņemtu iespaidus, spētu koncentrēties un sadalīt apziņu uz dažādiem objektiem, sadalīt to. Tikai ar dažādu izziņas procesu kombinācijas palīdzību cilvēkam ir iespējams orientēties apkārtējā pasaulē.…
