Mūsdienu Dienvidamerikā, tādās valstīs, ka Peru, Čīle, Ekvadora var redzēt ciematus, kur šķiet dzīve apstājusies un iedzīvotāji dzīvo dažus gadsimtus atpakal. Rodas jautājums, kādēļ šādas krasas dzīves stila izmaiņas valsts ietvaros? Kas pamudinājis dzīvot tā un nekā savādāk? Ir jānoskaidro, vai šāda dzīve un tradīcijas ir inku civilizācijas paliekas un kādēļ sabruka varenā inku kultūra.
Par Inku kultūras sākuma periodu uzskatāms 15.gs, kad Kolumbs atklāja Ameriku, bet tās iedzīvotājus nosauca par indiāņiem, domādams, ka patiesībā ir atklājis Indiju. No tā laika izveidojās vairākas indiāņu ciltis- acteki, maiji un inki, kā arī vēl dažas, kuru devums nav bijis tik būtisks.
Inku civilizācija var šķist kā mistērija salīdzinot ar citām civilizācijām, jo tai nebija savas rakstu valodas, lai pierakstītu tradīcijas, vēsturi un ticējumus. Rakstiskas liecības ir atrodamas tikai pētot alkatīgo spāņu vēstures aprakstus, kur viņi stāsta par inku zemes iekarošanu un izlaupīšanu, iznīcinot šo attīstīto civilizāciju. Lai gan inku vēsture ir viena no visīsākajām, tās ietekme ir viena no lielākajām arī mūsdienās. Šo ietekmi it sevišķi var just Peru lauku rajonos, viņu dzīvesstils ir ļoti līdzīga tam, kā inki dzīvoja 500 gadus atpakaļ, līdz ar to ceļotājiem ir iespēja redzēt „dzīvu vēsturi”, jo saimniekošana tik ļoti atgādina to, kā dzīvoja un saimniekoja inki. …
