Vai tiešām tā ir, kā dzejniece domā, pagaidām neapgalvosim, bet šķiet, ka patiesība jāmeklē tieši viņas norādītajā virzienā, proti – latviešu senreliģija bez Mātēm nemaz nav domājama un jābūt taču arī visu Māšu mātei, Pasaules mātei, un tā varētu būt vienīgi Māra.
Ir latviešiem arī Tēvi, bet viņu ir pavisam maz: Debesu tēvs un Meža tēvs (līdzās Meža mātei). Reizumis Tēva godu piešķir arī kādām citām dievībām, piemēram, Pērkonam (Pērkontēvs). Turpretī Māšu skaits īstenībā ir neierobežots: katrai dabas parādībai, katrai dzīves nozarei var būt sava Māte.
No visām pirmajā vietā liekama Zemes māte (acīmredzot cits nosaukums tai pašai Mārai). Viņu domājam kā pretmetu Debesu tēvam (Dievam). Viņš pārvalda debesis, viņa – zemi jeb, Māra Zālīte saka, viņš pārstāv garu, viņa – materiālo īstenību. …
