Elizabete apvienoja spēcīgu prātu un nelokāmu garu ar dzirkstošu valdzinājumu un spēcīgu intuīciju attiecībā uz cilvēkiem. „Ja kādam jebkad piemitis talants un prasme iekarot cilvēku sirdis, tā bija šī karaliene ... viņā apvienojās cēlums un maigums ... visas viņas spējas atradās kustībā , un ik kustība šķita organizēta darbība; viņas acis bija pievērstas vienam, ausis klausījās kādu citu, prāts kavējās pie trešā, viņas runa bija domāta ceturtajam; likās, ka viņas gars ir visur, un tomēr tik pilnībā vērsta sevī, ka šķita – nekur citur tās nav.”
Cēlums un maigums viņā apvienojās monarhiju vēsturē reti sastopamā personiskā īpašībā – karaliene parakstīja vēstules svarīgākajiem galminiekiem ar vārdiem: „Jūsu mīlošā valdniece”. Karaliene uzturēja personiskas ar ietekmīgiem savu aprindu cilvēkiem. Izmantoja iegūto informāciju, lai pārbaudītu saņemto padomu derīgumu. K.Hatons to rezumējis šādi: „Karaliene zvejoja cilvēku dvēseles, un ēsma bija tik kārdinoša, ka neviens nespēja izvairīties no viņas izliktajiem tīkliem.”
Karalienes personība cildināta majestātiskajā Elizabetes portretā ar varavīksni, kas tagad atrodas Hetfildas namā un kurā viņa attēlota kā saule, kas rada varavīksni, ko viņa tur rokā. Šās gleznas moto:”Nav varavīksnes bez saules.” Viņa centās dod cilvēkiem to, ko tie gribēja neatlaidīgi pieprasīdama, lai tiktu saglabāts viņas jaunavīgais tēls, kas uzsvērtu karalienes varas mūžīgo dabu.
…
