Vēstījuma forma: Vēstījums rakstīts pirmajā personā „es” – kāds vīrietis sabiedriskajā pirtī stāsta notikumus, kuri risinājušies ar viņu pašu. Šāds vēstījums ir subjektīvāks, jo notikumi attēloti no runātāja viedokļa, tomēr ticamība ir lielāka, jo tiek stāstīts paša pieredzētais. Šī forma ļauj lasītājam viegli identificēt sevi ar darba varoni, just tam līdzi, izprast to. Tas lasīšanu padara aizraujošāku.
Vēstījuma veids: Šajā stāsta izmantots reālistiskais vēstījuma veids. Notikumi, varoņi, vide veidoti kā dzīvē. Sniegts detalizēts tēlu apraksts: „ Viņa bija eņģeliski blonda un zilacaina, smuidra un maiga...” Minēti konkrēti gadi un notikumi.
Vēstījuma veids
pēc funkcijām: Stāsta pamatā ir stāstījums pagātnes formā pirmajā personā un vēstī par notikumiem pagātnē. Stāstījumam piemīt informatīva funkcija – stāstītājs ( vīrs ar platmali) informē lasītāju un pārējos stāsta varoņus, kuri stāstā nedarbojas, bet ir pieminēti ievadā, par savu dzīvi un sirds triekas nozīmi tajā.…
