Piesārņojums Baltijas jūrā

Jūras krasta izcelsme un attīstība Latvijā saistīta ar Baltijas jūras senajiem baseiniem: Baltijas ledus ezeru (pirms 11,5 – 10,0 tūkstoš gadiem), Joldijas jūru (pirms 10,0 – 9,0 tūkstoš gadiem), Ancilus ezeru (pirms 9,0 – 7,5 tūkstoš gadiem) un Litorīnas jūru (pirms 7,5 – 2,8 tūkstoš gadiem). Pašreizējā krasta konfigurācija ir pārmantota no Litorīnas jūras krasta akumulatīvo veidojumu ārējās malas. Vēsturiskā skatījumā Baltijas jūra tādējādi ir vēl ļoti jauna, jo izveidojusies tikai tikai pēc pēdējā leduslaikmeta. Visā Baltijas jūras veidošanās gaitā, kā arī pašlaik novērojami dažādi krasta attīstības procesi, galvenokārt akumulācija un noskalošana, pēc kuriem arī izdalāmi vairāki krastu tipi:
Akumulatīvie krasti, kur notiek smilts uzkrāšanās, priekškāpu veidošanās;
Noskalošanas krasti, kur procesi var būt aktīvi vai aprimuši;
Dinamiskā līdzsvara krasti, kur notiek gan priekškāpu atjaunošanās, gan to noskalošana, tas ir, ļoti lēna krasta atkāpšanās.
Baltijas jūra ir sekla iekšzemes jūra, un tās vidējais sāļums ir mazāks par trešdaļu no Pasaules okeāna sāļuma. Zemā sāļuma cēlonis ir lielie saldūdens daudzumi, ko uzņem Baltijas jūra, kā arī šaurais savienojums ar Pasaules okeānu. Tas nozīmē, ka ūdens apmaiņa Baltijas jūrā ir lēna. Tikai pateicoties rudens un ziemas dziļajiem cikloniem Baltijas jūrā ieplūst lielāki sāļūdens daudzumi. Šādi gadījumi tomēr ir reti, un tas izšķiroši ietekmē Baltijas jūras veselību. Cits Baltijas jūras jutīguma cēlonis ir ļoti krasā ūdens masu noslāņošanās. Sāļais ūdens vairākus gadus var palikt dziļākajās ieplakās. Patērētā skābekļa krājumi netiek papildināti, un te pakāpeniski iestājas pilnīgs skābekļa trūkums.
Baltijas jūra pieder pie viena no visvairāk piesārņotajiem Pasaules okeāna rajoniem, kas izskaidrojams ar tās relatīvo izolētību no Ziemeļjūras un lielo antropogēno slodzi. Baltijas jūru apdraud vesels savstarpēji saistītu problēmu komplekss – piesārņojums ar toksiskām ķīmiskām vielām, eitrofikācija, toksisko aļģu ziedēšana, zivju bara izmaiņas, toksiskās vielas moluskos, zivīs un citos jūras iemītniekos un kā sekas tam – roņu populācijas svārstības, kura atrodas barības ķēdes galā. Īpaši jāuzsver ārkārtīgi intensīva kuģniecība Baltijas jūrā, kā arī ar naftas transportu, pārkraušanu un ieguvi saistītās aktivitātes.…