Publiskā bibliotēka un personības vajadzību teorijas mūsdienu sociālajā kontekstā

Mūsdienu sabiedrības vērtību sistēma atrodas mainīgā situācijā. Radikāli mainās ne tikai visas sabiedrības, bet arī katra indivīda dominējošās vērtības. Pārejas periodā uz jauno sabiedrības formāciju jeb “informācijas sabiedrību” materiālās vērtības un preces, politiskie un ekonomiskie veidojumi zaudē savas īpašības un transformējas. Par varas un bagātības apzīmējumu jēdziena “īpašums” vietā pamazām izvirzās jēdziens “piekļuve”. Un tieši informācija, zināšanas un, lai cik dīvaini tas neliktos, kultūras vērtības, kļūst par preci Nr.1. Bet bibliotēka netirgojas. Kādi nosacījumi būs pamatā, lai tā nezaudētu savas pozīcijas konkurencē par tiesībām rīkoties ar šo preci, jo tieši šīs dārgās mantas – informācija, zināšanas, kultūra – ir nonākušas komercstruktūru redzeslokā? Kāds varētu būt pamatojums bibliotēkas kā institūcijas nepieciešamībai? Lai atbildētu uz šo jautājumu, var un vajag izmantot citu zinātņu nozaru teorijas un atziņas.
Kādēļ šajā referātā uzsvērtas tieši publiskās bibliotēkas un to nozīme? Atbildes varētu būt šādas:
jebkurā gadījumā - tā ir skaitliski lielākā bibliotēku grupa;
fiziski visciešāk tuvinātas sabiedrībai, ieskaitot arī laukos dzīvojošos cilvēkus;
publisko bibliotēku darbības mērķi un uzdevumi ir iespējami demokrātiski;
to darbības specifika ļauj tām kļūt par sociālo un garīgo vērtību saskares punktu;
visi iepriekš minētie iemesli publiskās bibliotēkas padara “jūtīgas” pret norisēm sabiedrībā, ļaujot ātri un precīzi reaģēt uz sabiedrības mainīgajām vajadzībām.
Runājot par publiskajām bibliotēkām, vēlos lieku reizi pakavēties pie šo institūciju pamatfunkcijām, jo tieši tās tiks samērotas ar personības attīstības jautājumiem. Par tādām tradicionāli tiek uzskatītas
izglītība – bibliotēku piedāvātais atbalsts tradicionālajā un šobrīd aktuālajā mūžizglītībā;
kultūra – 1) kultūras mantojuma glabāšana un nodošana sabiedrības rīcībā, 2) izklaides un brīvā laika pavadīšanas iespējas;
informācija – bibliotēku ieguldījums “universālā informācijas pakalpojuma” sniegšanā sabiedrībai (taču šīs funkcijas saturam, palielinoties informācijas nozīmei un izmaiņām informācijas jēdziena skaidrojumos, ir tendence paplašināties);
sabiedrības centra funkcija – šobrīd aktualizējas, ietver 1) labvēlīgas sociālās vides veidošanu un uzturēšanu, 2) sociālo kontaktu nodrošināšanu.…