Siltumenerģijas patēriņa uzskaitei lieto siltumskaitītāju. Siltumskaitītāja darbības pamatā ir ūdens plūsmas, turpgaitas un atgaitas siltumnesēja temperatūras mērīšana. Patērētās enerģijas daudzumu aprēķina ar integrācijas ierīci pēc šādas formulas:
Q = mw cw (twt-twa), kur
mw – masas plūsmas ātrums,
cw – īpatnējā siltumietilpība,
twt – turpgaitas temperatūra,
twa – atgaitas temperatūra.
Siltumskaitītāja pamatā ir sastāvdaļas, kuras redzamas 5.1. zīm. Tie ir 2 temperatūras sensori, plūsmas mērītājs un procesors.
Tā kā temperatūras mērīšana nav atkarīga no skaitītāja izmēra un ūdens kvalitātes, siltumskaitītāji atšķiras vienīgi ar ūdens plūsmas mērītāju.
Plūsmas mērīšanas metodes:
1)Spiediena izmaiņas mērītāji. Spiediena izmaiņas mēra pie kalibrētas diafragmas. Spiediena izmaiņa ir proporcionāla šķidruma plūsmas ātrumam kvadrātā un tātad plūsmas kvadrātam laika vienībā. Priekšrocības – mērītājam nav kustīgu daļu, vienkārša uzbūve, viegli nomaināmi, augsta precizitāte pie liela noslogojuma, augsts drošums. Trūkumi – vāja precizitāte pie zemas noslodzes, nav piemēroti maziem diametriem, papildus spiediena zudumi.…
