Dzelzs iegūšana no rūdām pamatojas uz tās oksīdu reducēšanu ar oglekļa (II) oksīdu un oglekli (koksu). Šajā procesā neiegūst tīru dzelzi, bet gan tās sakausējumu ar oglekli un citiem piemaisījumiem (silīciju, mangānu, sēru un fosforu). Šo sakausējumu sauc par čugunu jeb ķetu.
Čugunu kausē speciālās krāsnīs- domnās. Domnas forma atgādina nošķeltu konusu ar sašaurinātu apakšējo daļu. Tās optimālais augstums ir aptuveni 35 metri, bet diametrs domnas platākajā daļā jeb izplētnē- 12 metri. Būvē arī domnas, kuru augstums sasnidz 80 metrus. Domna ir ar ugunsizturīgu ķieģeļu oderējumu un tērauda apvalku (izturībai). Augšējo domnas daļu sauc par pleciem, jo pret tiem balstās šahtā iekrauto izejvielu maisījums, ko tehnikā mēdz dēvēt par šahtu, augšējo atveri- par krāsns muti, platāko daļu- par izplētni, bet apakšējo daļu- par pavardu. Pavards ir ar vairākiem karsta gaisa pievadiem augšdaļā un tvertni apakšdaļā. Tvertnē sakrājas izkusušais čuguns, bet virs čuguna- sārņi, jo to blīvums ir mazāks par čuguna blīvumu (sk. 2. att.)
1. attēls.
2. attēls.
Izejmateriāli ir bagātināta dzelzsrūda (dzelzs oksīdi), kokss, kušņi un sakarsēts gaiss. Kokss ir ne tikai siltuma avots, bet no tā rodas arī reducētājs- oglekļa (II) oksīds. Kušņi nepieciešami tukšo iežu pārvēršanai vieglāk kūstošos savienojumos- sārņos.
…
