Manuprāt, bērnu tomēr teorētiski ir iespējams pieskatīt un uzaudzināt vienam cilvēkam, taču tad tā noteikti nebūs pilnvērtīgi veltīta uzmanība viņam. Jo, protams, vienam cilvēkam nav 10 rokas un kājas, tāpēc tas pat nav fiziski iespējams izdarīt visu reizē (pat, ja vēlētos). Ja bērnu pieskatīs tikai viens no vecākiem, tad noteikti viņam būs kādi konkrēti „robi” audzināšanā, kā arī noteikti neveidosies tik cieša saikne ar vecāku, kā tas būtu, ja uzmanība bērnam tiktu veltīta pilnvērtīgāk. Tā notiek, jo šim vecākam vienam pašam ir jādara gan lietas, kas viņam pašam vajadzīgas un svarīgas, gan vēl jāvelta uzmanība bērnam. Pēc manām domām, tas ir kā „rauties uz pusēm”, jo vēlreiz atkārtojoties – viens visu nevar izdarīt. Turklāt, ja bērnu pieskata tikai viens vecāks, tad viņam nav iespējas satuvināties arī ar otru tā, kā vajadzētu. Un rezultātā ar abiem vecākiem neizveidojas tik cieša saikne, kā būtu vēlams. Tāpēc abiem vecākiem būtu labi „nomainīt” vienam otru. Tādējādi, manuprāt, bērnam tiktu veltīts pietiekams daudzums uzmanības, rūpes un mīlestības, kā arī viņam rastos iespējami vienlīdzīga saikne ar abiem vecākiem. Tāpat arī, ja bērna pieskatīšanā palīdz citi radi, piemēram, vecvecāki, tas ļautu gan bērnam rast saikni arī ar citiem tuviniekiem, gan palīdzētu sabalansēt viņam veltīto uzmanību. Un sabalansēt uzmanību būtu nepieciešams, lai tieši saiknes starp vecākiem un arī citiem tuviniekiem būtu pēc iespējas līdzvērtīgas. …
