Taču dzejolī “Slepkavas vīns” autors atainojis arī vīna negatīvo ietekmi, ”Es viņu akā iegrūdu, vēl akmeņus no grodiem celdams un tai uz galvas virsū veldams. -Ja spētu, viņu aizmirsu!” Šajā dzejolī galvenais tēls bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem dzērumā nogalinājis savu sievu, viņš ir zaudējis saikni ar realitāti un morālēm. Vēlāk tēls saka, “- bet es, re, brīvs kā putns gaisā! Drīz būšu līķis piedzēries, un visas mokas projām ies, un varēšu uz zemes laisties, tiks saldais suņa miegs man dots!” viņš nejūtas slikti par slepkavību, gluži pretēji – viņš jūt atvieglojumu, brīvību un pat vienaldzību, salīdzina sevi ar putnu. Ir kļuvis neieinteresēts dzīvē un gaida, kad beidzot nomirs.…
