Manuprāt, ziņu raidījumi un mediji vispār, lai paaugstinātu reitingus bieži vien “no mušas izpūš ziloni”, kā rezultātā sabiedrībai pasniedz maznozīmīgu informāciju, kā lielu sensāciju. Tiem auditorijas locekļiem, kas ir pietiekami izglītoti un paši spēj izvērtēt cik tad patiesībā konkrētā ziņa ir nozīmīga, tā nav problēma, tomēr visi tādi nav. Savā ziņā sanāk, ka radot mākslīgas sensācijas mediji māna sabiedrību, tādā veidā apdraudot savu, kā medija uzticamību. Šī, manis pieminētā iezīme, vairāk gan raksturīga dzeltenajai presei, kas klasificējot žurnālistiku kā tādu, atrodas viszemāk pēc žurnālistikas prestiža un, ko sabiedrībā vērtē negatīvi. Un tomēr tad rodas jautājums: Ja sabiedrība izturas negatīvi pret dzelteno presi, kāpēc tā ir tik pieprasīta un kāpēc dzeltenās preses žurnāli pelna lielus ienākumus? Iespējams, tas ir tāpēc, ka mediji izrauj no konteksta kādu precedentu, ko parasti arī liek uz žurnāla vākā, tomēr pašā rakstā sasaistot virsrakstu ar kontekstu, nekāda precedenta nav. Domāju, ka tā ir lasītāja un patērētāja mānīšana un vērtēju to nosodoši. Piemēram, mediju saceltā ažiotāža par cūku gripu pasaulē un ari Latvijā. …
