Raksturīgi apvienot mūsdienīgo ar aizvēsturisko, mirkli ar mūžību, izmantot dažādus šifrus, kultūras kodus, atklājot pilsētas ainas un asociācijas ar tām. Dzejnieks izmanto interesantas, pārsteidzošas frāzes, kuras grūti izprast, jo sniedz priekšstatu, ka tās radušās asociāciju ceļā, piemēram, „Bet izskan viņā / Visa mana bērnība un visas manas vecmāmiņas, / jo staigā pa tavām klaigām / Bērni šķīstiem vaigiem, / Pūzdami brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai nozagtās klarnetēs.”
Dzejnieks sniedz interesantus savienojumus, piemēram, Vāgnera kāzu maršs skan no mūzikas automāta, mūžīgās Annas uz galvas nes vīna krūkas, bet rokās piena kannas u. tml., apvienojot augsti atzīto, aizvēsturisko, mūžīgo ar profāno, ikdienišķo, vienkāršo. Hašiša un morfija tēlu piesaukums rada asociācijas ar franču simbolistiem un sirreālistiem, kuri nereti izmantoja šos „palīgrīkus” dzejas radīšanā un par kuru daiļradi L. Tauns izrādījis nopietnu interesi.
Ar iepriekšminētajiem piemēriem atklājas brīvības iespējas paust savas asociācijas, domas, paust savu subjektīvo un oriģinālo pasaules skatījumu, kas tik raksturīgi modernisma dzejai.
…
