Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.10.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Kuģa vadīšana ledus apstākļos', 1.
  • Referāts 'Kuģa vadīšana ledus apstākļos', 2.
  • Referāts 'Kuģa vadīšana ledus apstākļos', 3.
  • Referāts 'Kuģa vadīšana ledus apstākļos', 4.
  • Referāts 'Kuģa vadīšana ledus apstākļos', 5.
  • Referāts 'Kuģa vadīšana ledus apstākļos', 6.
  • Referāts 'Kuģa vadīšana ledus apstākļos', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Patstāvīgos gājienos caur ledu bieži būs jāmaina kurss, meklējot brīvu ūdeni starp mazākiem ledus laukiem un gabaliem. Arī kuģa ātrums bieži jāmaina. Tas nozīmē, ka abi lagrēķina pamatelementi — kurss un ātrums — ir ļoti nenoteikti, un lagrēķina izpildīšanai jāpielieto specials paņēmiens.
Neatkarīgi no tā, vai iet caur ledu ledlauža pavadībā, karavānā bez ledlauža vai patstāvīgi, vienmēr pirms ieiešanas ledus joslā precīzi jāzina sava kuģa vieta. Ja ilgāku laiku nav bijušas observācijas, tad tas noteikti jāizdara, izmantojot krasta priekšmetus vai debess spīdekļus.
. Bieži pavasaros un dažreiz arī rudeņos ostas vadība izlaiž zvejas ku¬ģus jūrā, zinot, ka tur daudz ledus, bet gar krastu un arī tālāk vietām brīvs ūdens,, kur var zvejot. Bieži kuģi pa brīvām
spraugām ieiet ledus laukos, lai tur turpinātu zveju. Krasts vairs nav redzams, laiks apmācies un pārbaudīt kuģa vietas pareizību vairs nevar, šādos gadījumos lagrē¬ķins vienmēr jāizpilda ar vislielāko rūpību. Tūlīt pēc iziešanas caur ostas vārtiem jūrā jāzīmē uz kartes attiecīgās kursa līnijas ar visām kursa un ātruma izmaiņām — rūpīgi jāved grafiskais lagrēķins. Jebkura paviršība šādos apstāk|os var radīt loti lielu starpību starp_ grafiska lagrēķina un faktisko kuģa atrašanās vietu. Sī starpība palielinās, ja kuģis kopā ar le¬dus masām dreifē, pie tam dreifa virziens un ātrums nav precīzi zināmi. Visi šie apstākļi var apgrūtināt savlaicīgas palīdzības sniegšanu, ja tā ir nepieciešama, jo cietušie kuģi nevarēs uzrādīt savas atrašanās vietas pre¬cīzas koordinātes.
Lagrēķina izpildīšanai pielieto divus paņēmienus. Pēc tiem atzīmē kuģa vietu uz kartes katru stundu, bet, ja pārgājiena apstākļi komplicē¬tāki, — katru pusstundu.
Pirmo, tā saucamo rakstisko lagrēķinu pielieto tad, ja kurss un āt¬rums mainās samērā reti — caurmērā viens vai otrs no šiem elementiem četras reizes stundā. Pēc šī paņēmiena vietas platumu un garumu aprēķina katras pilnas stundas beigās. Sājā nolūkā, uzsākot katru jaunu kursu, pieraksta attiecīgo ātrumu un laiku, bet pēc tam pa katru kursu noieto distanci.

Autora komentārsAtvērt
Atlants