Vērtējums:
Publicēts: 23.11.2000.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 1.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 2.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 3.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 4.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 5.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 6.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 7.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 8.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 9.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 10.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 11.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 12.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 13.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 14.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 15.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 16.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 17.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 18.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 19.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 20.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 21.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 22.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 23.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 24.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 25.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 26.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 27.
  • Referāts 'Īpatnējā leksika V.Rūmnieka un A.Miglas romānā "Kuršu vikingi"', 28.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
2.  Ievads    2
3.  Kartotēka    2
  A burts   
  B burts   
  C, Č burts   
  D burts   
  E, G burts   
  I burts   
  J burts   
  K burts   
  Ķ burts   
  L burts   
  M burts   
  N burts   
  Ņ, P burts   
  R burts   
  S burts   
  Š burts   
  T, U burts   
  V burts   
  Z, Ž burts   
4.  Vecvārdi   
5.  Apvidvārdi   
6.  Aizgūtā leksika   
7.  Vienkāršrunas vārdi   
  Vulgārismi   
8.  Eifēmismi   
9.  Tēzes   
10.  Izmantotās literatūras saraksts   
11.  Saīsinājumu saraksts   
Darba fragmentsAizvērt

Vienkāršrunas vārdi
Vulgārismi

Vienkāršrunas vārdi nepieder pie literārās leksikas. Ar šo leksiku ietverts parādības krasi negatīvais vērtējums. Parasti šī leksika aizskar cilvēka ētiskās jūtas, tiem piemīt ļoti negatīvi vērtējoša ekspresivitāte. Ja tik nebūtu tādi svepstētāji un krekstētāji (95). Svepstētājs ‘šļupstētājs’, krekstētājs ‘tāds, kuram ir klepus’. Seja bija noķēzīta ķīru mēsliem (98). Noķēzīt ‘notraipīt ar mēsliem’. Lai vecais Tontegode neļurkst visiem apkārtnes večiem.. (185). Ļurkstēt ‘runāt muļķības’. Leksiskos vulgārismus bieži vien pat vārdnīcās neievieto, arī šiem vārdiem LLVV nav skaidrojuma, piemēram, lūriķis ‘tas, kurš klusām glūn, lūr, ko dara citi’, čampa ‘tūļa’, smerdelis, sūds, pakaļa, mērglis, ņuņņa.. Šie vārdi tomēr saistās ar ikdienišķām parādībām. Šīm leksēmām raksturīgi, ka tās apzīmē cilvēka ķermeņa daļas vai arī viņa izskata, darbības negatīvo pusi, tāpēc literārajā valodā tos nemēdz lietot, bet daiļdarbā tie lietoti ļoti daudz, lai parādītu personu attieksmi pret notiekošo. Romānā prasmīgi ir lietoti arī leksiskie vulgārismi. Lai gan tie paši par sevi ir ļoti nepieklājīgi, nekādām ētikas normām neatbilstoši un pieklājīgā sabiedrībā tos savstarpējās sarunās vispār nelieto, romānā tos var sastapt pat ļoti bieži, piemēram, ..un vēl spaini miroņu bezdelu un zelts būs gatavs (91). Bezdels ‘ vēdera gāzu smaka’. Bet pag, gan tu, jākli, vēl mēlē kodīsi.. (279). Neviena vārdnīca nedod izceltā vārda skaidrojumu. Tāpat kā vārdam ķingulis ‘vīrieša dzimumlocekli’, jākulis = jāklis ‘meitu pavedēja, mīlētājs’, pups, pupi ‘sievietes krūtis’. Citreiz dāņu meitas iespītējās kā tādas ķēves, plēs kaut ar zobenu žākli vaļā (51). Žākle ‘kājstarpe sievietēm’. Vulgārismiem pieder valodas rupjie, piedauzīgie vārdi, ko reizēm grāmatās mēdz apzīmēt ar daudzpunkti, bet ne šajā romānā, piemēram, .. bet kūsis.. kūsis viņām ir sarkans vai tāds.. grūd dziļāk, nežēlo.. (53). Kūsis ‘kaunuma apmatojums sievietēm’. Ievadā jau tiku teikusi,. Ka autori nav vairījušies no briesmīgiem un arī intīmiem skatiem, lai pilnībā atklātu tā laika sabiedrības normas un pirmatnējo vaļību. Tas, manuprāt, ir viņiem lieliski izdevies.

Autora komentārsAtvērt
Atlants