Kursa projektā uzdotā 110/20/10 kV apakšstacija baro 20 kV un 10 kV patērētājus, kuru maksimālā summārā jauda ir 21 MW un 15 MW. Ir pieslēgti 1., 2. un 3. kategorijas patērētāji, kuriem pēc uzdevuma nepastāv rezervēšanas iespējas pa zemāka sprieguma tīklu, tad apakšstacija jāuzstāda vismaz divus transformatorus. Tad viena transformatora bojājums nerada patērētāju elektroapgādes pārtraukumu.
Izmantojot patērētāju stilizētus tipveida diennakts lauksaimniecisko un komunālo slodzes grafikus un apakšstacijas slodzes maksimālās vērtības noteiksim apakšstacijas slodzes ziemas un vasaras diennakts grafikus (2.1. tabula). Slodzes katrā diennakts intervālā tiek noteiktas pēc izteiksmes:
kur - slodze no grupas tipveida grafika;
Izvēlēto transformatoru ir nepieciešams pārbaudīt uz pārslodzes spēju pēcavārijas apstākļos, ja viens autotransformators atslēdzas un darba palikušais uzņem palielinātu slodzi. . Programmas TRAFO aprēķini ziemas un vasaras periodiem ir paradīti uz attēliem 2.1.1. un 2.1.2.
Pārslodzes raksturlielumu lielākās pieļaujamās vērtības (pēc Valsts standarta ГOCT 14209—85) sistemātiskai (avārijas) pārslodzei:
• Vijumu izolācijas relatīvās novecošanas vidējā vērtība, r.v: Lc < 1;
• Vijumu izolācijas temperatūra, 0C: Vtin <= 140(160);
• Eļļas temperatūra, 0C: Ve <= 95(115);
• Strāvas kārta: k = (Smax/Snom) < 1,5(2).
No iegūtiem rezultātiem var secināt, ka šajā režīmā transformators spēj ilgstoši darboties ar doto slodzes grafiku, jo normētie pārslodzes kritēriji sistemātiskai (avārijas) pārslodzei izpildās:
• Vijumu izolācijas relatīvās novecošanas vidējā vērtība Lc = 0,0020 < 1;
• Vijumu izolācijas maksimālā temperatūra Vtin = 61,3 < 140 0C;
• Eļļas maksimālā temperatūra Ve = 46,3 < 95 0C;
• Strāvas kārta k = (Smax/Snom) = 1,02 < 1,5.…
