Teksts izraisa pārdomas veicinošu un nedaudz skumju noskaņu.
Teksts liek domāt galvenokārt par laika lietderīgu izmantošanu un to, cik svarīgi neizniekot dzīvi, pārlieku sparīgi tiecoties pēc labumiem un cenšoties apmierināt visas kvēlākās vēlēšanās.
Tekstā attēlota problēma, kuru, manuprāt, liriskais „es” pamana tikai vecumdienās un saprot, ka dzīve jau nodzīvota, bet „ vēl arvienu sirds mums krūtīs neapmierināta tvīkst”. …
