1991. gada 19. augustā tika organizēts valsts apvērsums, kura mērķis bija atjaunot PSRS tādu, kāda tā bija pirms reformām. Apvērsums drīz izgāzās, kad pret to iebilda Krievijas prezidents Boriss Jeļcins, Krievijas valdība un Augstākā Padome, tomēr līdz ar to arī pienāca beigas mēģinājumiem reformēt Padomju Savienību. Sākās straujš tās sabrukums, un lielākā daļa PSRS sastāvā iekļauto republiku paziņoja par savu neatkarību. 1991. gada decembrī PSRS dibinātājvalstu prezidenti paziņoja, ka 1922. gada līgums par PSRS dibināšanu nav spēkā.
Tādējādi var teikt, ka Gorbačova mēģinājumi Padomju Savienību reformēt patiesībā pasteidzināja tās sabrukumu. Lai arī Gorbačova idejas, kurām vajadzēja nostabilizēt attiecības ar Rietumeiropas valstīm un ASV, savā būtībā bija labas un atzīstamas, tās tomēr nebija iespējams sekmīgi realizēt Padomju Savienībā, jo tās saskārās ar asu pretestību. Dadzas no Gorbačova idejām izgāzās tieši tāpēc, ka bija tiešā veida patapinātas no valstīm ar ilgu demokrātisko tradīciju un pavisam atšķirīgu ekonomiku, visai minimāli pielāgojot tās Padomju Savienības situācijai. Tāpēc es uzskatu, ka Gorbačovs bija ideālists, kurš diemžēl nespēja savas idejas realizēt pilnā apmērā, jo nerēķinājās ar PSRS unikālajiem apstākļiem.
…
