Pēdējā gadu desmitā esam dzīvojuši ļoti dinamiskā laikā, kad uzskatāmi un strauji mainījusies ne vien atsevišķu valstu, bet pat ļoti plašu, globālas nozīmes reģionu politiski ekonomiskā orientācija un to drošības politikas principi.
Kad jau šķitis, ka pasaules valstu starpā valdīs tikai civilizētas attiecības, šāda kolektīvās drošības perspektīve saskaras ar jauniem pārbaudījumiem, kas liecina, cik trausla ir stabilitāte un līdzāspastāvēšana. Un vairs nevar būt šaubu, ka vienīgā efektīvā izeja šādās situācijās ir globālas nozīmes drošības politikas nostiprināšana, tās respektēšana, atbalstīšana, kas pārvēršas katras valsts atsevišķajās drošības garantijās un drošības sistēmā.
Nacionālās drošības sistēma
1.Nacionālās drošības jēdziens.
Lai sekmīgi varētu raksturot un izvērtēt Latvijas nacionālās drošības sistēmu, tās institucionālos un procesuālos mehānismus, to teorētiskās un empīriskās sakarības, pašreiz aktuālo problemātiku, ir jāprecizē pats nacionālās drošības jēdziens. Precīzs nacionālās vides raksturojums sekmē vienotu valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības politikas izstrādi, draudu analīzi un ārkārtējo un krīžu situāciju maksimāli efektīvu profilaksi, novēršanu un pārvarēšanu, radot sabiedrībā stabilitāti un drošības sajūtu. Būtiskākais ir tas, ka, nacionālās drošības jēdziena formulējumu esamībai, ir skaidri saskatāmas Latvijas valsts nacionālās drošības pamatvērtības un to mērogi. Tas ir sevišķi svarīgi, jo to pārzināšana dod iespēju precizēt nacionālās drošības institucionālās sistēmas prioritāros uzdevumus, efektivizēt to izpildi, veicināt pārticību un stabilitāti valstī.…
