Jaņa sauciens mani izrauj no domām. Es pagriežos un redzu kā viņš ar rokām māj uz dienvidiem, kur peld neliela laiva. Laiva peldēja uz mūsu pusi. Tā taču nepazudīs tāpat kā tvaikonis? Tā pilnīgi noteikti tuvojas. Un jau pat var saskatīt cik cilvēki tajā sēž. Trīs man ir sveši, bet tie pārējie četri tak mūsu pašu Stūre, Skapāns un abi Cubuki. Viens no svešajiem pēc dažiem pūliņiem uzkāpj uz ledus gabala. Došos apsveicināties un noskaidrot ko tālāk darām. Tavu nelaimi, ka nesaprotu ne vārda, bet kaut kā taču sapratīsimies. Vai tiešam tā var būt, ka brauks tikai septiņi? Mēs taču esam desmit. Jādomā kā tālāk. Pag, pag, re kur Zaļga jau kāpj laivā. Tā nu gan nevarēs. Man jāuzņemas vadība.…
