17. nodaļa
Aukstā kara sākums
T. Rūzvelta nāve 1945. gadā nebija negaidīta, jau iepriekš prezidenta ārsts brīdināja par Rūzvelta slikto veselības stāvokli. Viņa vietā stājās H. Trūmens. Salīdzinot ar Rūzveltu, Trūmens bija maz izglītots, tikai ar vidējo izglītību. Laikā, kad viņš ieņēma viceprezidenta amatu, Trūmenu nepieaicināja nevienā svarīgā ārpolitikas jautājuma apspriešanā, taču šāda neuzticēšanās Trūmenam izrādījās nepamatota. H. Trūmena drošības politika izrādījās ļoti veiksmīga, tā darbojās līdz „Aukstā kara” beigām. Trūmens izteicās, ka krievi ir kā zilonis trauku veikalā – neprot uzvesties, viņiem trūkst politiskās pieredzes, Staļinu varot iemācīt uzvesties normāli. Pēc H. Kisindžera viedokļa,1 Trūmena domām mainoties, saprotot, ka konflikts ir dziļāks un visaptverošs, sākās „Aukstais karš”. J. Staļins uz amerikāņu iejaukšanos Austrumeiropas lietās skatījās ar aizdomām, meklējot tajā amerikāņu slepenos nolūkus. Staļins nekad neesot sapratis, ka amerikāņi cīnoties principu nevis reālu mērķu – teritoriu dēļ. Kaut gan H. Kisindžeram te varētu nepiekrist, jo amerikāņi pirmkārt rūpējās par savām drošības interesēm, to apstiprina arī pats Trūmens.2 Amerikāņu sūtnis H. Hopkins 1945. gada vasarā tikās ar Staļinu, lai risinātu Polijas jautāujumu, taču šīs sarunas nedeva amerikāņiem nekādu pozitīvu rezultātu, proti, Polijā tika izveidota marionešu valdība, pretēji amerikāņu gribai sarīkot brīvas vēlēšanas.3 …
