Nosakot punktu savstarpējo stāvokli horizontālajā projekcijā nav vajadzīgi zemes virsmas līniju veidotie leņķi, bet gan šo leņķu horizontālās projekcijas – horizontālie leņķi. Lai izmērītu apvidū dotā leņķa Pl I Pk horizontālo projekciju β, tā virsotnē nostāda mērinstrumentu, tāpēc leņķa virsotni sauc par stāvpunktu. Punkti Pl un Pk, kas norāda leņķa malu virzienus, tiek izmantoti kā skatpunkti. Leņķu mērinstrumentu obligāta sastāvdaļa ir ripas veida ķermenis LL ar grādu iedaļu loku, ko sauc par limbu. Instrumentu nostāda leņķa virsotnē tā, lai limba grādu loka plakne būtu horizontāla un lai grādu loka centrs atrastos uz vertikālas līnijas, kas iet caur leņķa virsotni I, t.i. instrumentu centrē leņķa virsotnē. Caur limba grādu loka centru C perpendikulāri tā plaknei iet ass VV, ap kuru var griezt vizūras jeb kolimācijas plakni KK. Vizūras plakni veido dioptri vai tālskatis. Ap asi VV līdzi vizējamai ierīcei griežas arī nekustīgi ar to savienotā alidāde A. Alidāde parasti izveidota vai nu lineāla, vai arī ripas veidā; tās plakne piekļaujas limba plaknei. Alidāde nepieciešama vizūras plaknes stāvokļa noteikšanai attiecībā pret limbu, tāpēc tai ir rādītāji, kas norāda katram alidādes stāvoklim atbilstošo nolasījumu limba iedaļu aplocē.…
